Palūkojies uz aizgājušo gadu!

“Ik dienas es Tevi teikšu un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!” [Ps.145:2]

Lai mūsos rastos īstā slava un pateicība Tam Kungam, mums jāpatur prātā viss labais, ko Viņš mūsu dēļ darījis. Mums ir Dieva tēvišķā mīlestība, par ko liecina visa radība! Mums ir visi Dēla nopelni un aizstāvība, tā ka neviens grēks mums netiek pielīdzināts un mums nav nekādu draudu! Mums ir dāvināts Svētais Gars ar visu žēlastību, pārmācību un sirds mierinājumu!

Vai tā būtu kāda nieka lieta, ka mums ir Dievs – Viņa draudzība un Viņa valstība? Lai Dievs mūs sarga, ja šīs lietas nenovērtējam, ka nepateicības dēļ mūs neķer kāds briesmīgs ļaunums! Tādēļ nepārstāj lūgt Dievu, iekams tavas sirds augstākā laime un miers ir vienīgi Viņā un Viņa draudzībā. Tur tev būs dziļš mūžīga miera, svētlaimes un pateicības pamats.

Šie un citi neskaitāmie žēlastības pierādījumi tad radīs tavā sirdī slavu Dievam. Palūkojies uz aizgājušo gadu! Dievs mums ir parādījis tik daudz labvēlības – tev un visai Dieva baznīcai! Cik daudz tu esi pieredzējis Viņa klātbūtnes pierādījumu un žēlsirdīgu rūpju!

Iespējams, daudzas dienas un naktis tu esi pavadījis ar rūgtām raizēm savā sirdī. Tu nezināji, kā labot vienu vai otru lietu. Tomēr tu piesauci savās bēdās Dievu, un Viņš uzklausīja tavu lūgšanu un tev palīdzēja. Un cik daudz grēku Viņš tev ir piedevis! Kāds rūpīgs Gans Viņš ir bijis tavai dvēselei!

Kad tas bija nepieciešams, Viņš tev sūtīja rūgtus un satraucošus apstākļus, lai tevi modinātu un pārmācītu. Citu reizi, kad tas bija vajadzīgs, Viņš tev sūtīja iedrošinājumu, mierinājumu un prieku. Bet Viņa svētības nav saskaitāmas. Un par to visu Dievs nevēlas no tevis neko vairāk kā pateicīgu sirdi. Un vienlaikus pateicīga sirds ir tava paša svētlaime. Dievs vienmēr pār pateicīgām sirdīm labprāt izlej arvien vairāk žēlastības un nemitīgi dara tām aizvien vairāk laba.

Ja tavā sirdī ir pateicība, tu, bez šaubām, gribi zināt, kā šo pateicību izrādīt savam labajam Kungam. Pirmā lieta, kas Dievam patiesi patīk, ir pateicīga un apmierināta sirds, kādu tu sevī jau jūti. Viņš grib, lai tu piemini Viņa labestību un savu lielo laimi Viņa draudzībā, kas ļauj tev savā ceļā labprāt paciest visādas neērtības, ka tu nekurni un nežēlojies, kā to darīja Israēla bērni tuksnesī. Un visu Viņa sirds mīlestības pierādījumu dēļ tev jātic un jāiegaumē, ka tev nenotiks nekas ļauns, ko Viņš nav sūtījis un kas nenāk tev par labu. Tā ir pirmā lieta, kas attiecas uz pateicību – tā ir sirds, kas apmierināta ar visiem Dieva lēmumiem.

Otrkārt, tev bieži jāsaka sirsnīga slava un pateicība tavam Dievam par visām Viņa svētībām. Savu lūgšanu vienmēr sāc ar sirsnīgu slavēšanu. Dažkārt par Viņa tēvišķīgo mīlestību, ka Viņš devis mums Savu Dēlu. Dažkārt par visiem Dēla nopelniem, kuru dēļ neviens grēks tevi nepazudina. Dažkārt par Svētā Gara rūpēm, pārmācību un mierinājumu.

Runā ar Viņu kā bērns un saki: “Svētais, mīļotais Tēvs! Mūžīga slava un pateicība Tev, jo Savā Dēlā Tu mani esi izglābis no grēka valstības un mūžīgās nāves un devis man mūžīgo dzīvību! Mūžīga slava un pateicība Tev, jo man vairs nav jānes savu smago grēku slogs vai jācieš elles ugunis, bet es būšu ar Tevi mūžīgi svētīgajā paradīzē.”

Tā ir ļoti jauka, mīlīga un stiprinoša nodarbe tavam iekšējam cilvēkam. Dieva bērniem nekad nevajadzētu nicināt šādu lūgšanu. Un, kā sacīts iepriekš, visas tavas lūgšanas kļūs pavisam citādas, ja tu tās sāksi ar pateicību Dievam par Viņa dāvātajām svētībām. Tādējādi tava lūgšana, kas bieži vien ir sausa un nedzīva, iegūst jaunu paļāvību, prieku un cerību, ka Viņš arī šai laikā var darīt tev daudz laba.

Treškārt, pateicība Dievam tiek apliecināta arī darbos. T. i., vienīgi pateicoties Dieva lielajai žēlastībai, tu labprāt un ar prieku kalpo saviem tuvākajiem, pat ja viņi to nav pelnījuši! Tu dari to labā Dieva dēļ. Dieva žēlastības dēļ tu labprāt dod maizi izsalkušajiem un drēbes kailajiem, tu labprāt sekmē Dieva vārda sludināšanu un misiju, tu ar prieku paciet ļaunu un piedod citu grēkus, gluži kā Dievs pacieš tevi un piedod tavus grēkus. Tā ir īsta pateicība un patiesi labi darbi, jo plūst no pareizā avota. Un te mēs sapratīsim, ka pateicība Dievam ir kristīgās ticības dzīvības spēks.

Bet, ja vēlamies to ne tikai saprast, bet arī tā dzīvot, tad mums jāzina, ka mums nepieciešama Dieva Gara žēlastība un palīdzība. Ak, cik gan samaitāta ir mūsu daba! Tā priecājas un pateicas tikai tad, kad mums notiek kas patīkams. Bet visu laiku slavēt Dievu – arī tad, kad Viņš mūs pārbauda un pārmāca – tas ir Dieva brīnums, ko pieredzam vienīgi pēc daudzām cīņām, pūlēm un lūgšanām. Cītīgi lūgsim Dievu, lai Viņš dod mums to visu Sava mīļā Dēla dēļ! Āmen.