Pagānu pievēršana ir ikviena kristieša pienākums

“.. kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1.Tim.2:4)

Ja cilvēks tikai virspusēji apsver Dieva valdīšanu, izdalot Viņa žēlastības līdzekļus starp tautām, ir viegli iedomāties, ka Dievs vēlas, lai Viņa žēlastībā atrastos tikai kādi noteikti cilvēki. Tomēr Vecā un Jaunā Derība paziņo tieši pretējo. Pirmkārt, tie mums saka, ka Dieva žēlastība ir universāla un attiecas uz visiem cilvēkiem. “Pie Tā Kunga, mūsu Dieva, nav nekādas netaisnības, nedz Viņš uzlūko kāda cilvēka vaigu, nedz arī saņem kādas dāvanas,” mēs lasām 2.Laiku grāmatā (9:7), un šos vārdus Pēteris atkārto Apustuļu darbos (10:34). Pravietis Ecēhiēls to dara vēl skaidrāk: “Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” (33:11) Šodienas tekstā Pāvils saka: “[Dievs vēlas], lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”, un Pēteris piebilst: “[Dievs nevēlas], ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2.Pēt.3:9) No šīm vietām ir acīmredzams, ka Dievs nevēlas, lai kāds grēcinieks mirtu, bet lai katrs nāktu pie patiesības atziņas, kas glābj.

Kopš pasaules sākuma Dievs atklāja, ka Paradīzē apsolītais Pestītājs ir paredzēts visām tautām, arī pagāniem. Tas Kungs sacīja Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, no kuriem cēlusies jūdu tauta, ka caur vienu no viņu pēcnācējiem tiks svētīta ne tikai viņu tauta un rase, bet visas tautas un rases uz zemes. Tā Jēkabs, guļot nāves gultā, nosauc gaidīto Pestītāju par miera cilvēku (Šīlo), kuram tautas paklausīs (1.Moz.49:10). Turklāt visi svētie pravieši, no Mozus līdz Maleahijam, lūdz visus pagānus gaidīt un priecāties par Mesiju, visu pagānu Mierinājumu. Tiklīdz piedzima Mesijas ceļa sagatavotājs Jānis, Dievs atvēra Caharijas muti, lai viņš varētu skaļi pasludināt, ka Auseklis no augšienes ir uzlūkojis jūdu tautu, “lai spīdētu (dotu gaismu) tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā” (Lk.1:79).

Trīs reizes Dievs pasludināja Savu žēlastības derību visiem cilvēkiem bez izņēmuma, aicinot tos Savā žēlastības valstībā. Pirmo reizi tas notika paradīzē caur Ādamu kā visas cilvēku rases pirmdzimto un galvu. Otrais pasludinājums notika caur Noasu, otro cilvēces priekšteci, bet trešo sludināja apustuļi, kuriem bija pavēlēts doties pa visu pasauli, mācīt pagānus un sludināt Evaņģēliju visai radībai. Šis uzdevums tika uzticīgi izpildīts, ļaujot Pāvilam apliecināt: “Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.” (Rom.10:18) Citā vietā šis pats apustulis liecina, ka Evaņģēlijs “ir sludināts visai radībai apakš debesīm” (Kol.1:23).

Neraugoties uz šiem Dieva pasākumiem, lai visiem pagāniem dāvātu Savu glābjošo Vārdu, joprojām ir neskaitāmi miljoni cilvēku, kuriem šis Vārds ir laupīts viņu senču vainas dēļ, un viņi ir iegrimuši atpakaļ nenoteiktības un māņticības tumsā. Mēs nevaram vainot Dievu, ka tik daudzi, kas nekad nav dzirdējuši par savu Glābēju, jau ir gājuši bojā un turpina iet bojā. Bet visi pagāni, kas nīkuļo izmisumā un bezcerībā bez Dieva Vārda, ir to kristiešu apsūdzētāji, kuri savas vienaldzības un mīlestības trūkuma dēļ nemaz nerūpējas par savu nabaga brāļu glābšanu. Pagānu pievēršana paliek ikviena, kas sevi sauc par kristieti, pienākums. Novārtā atstāts pagāns ir pazudis savu grēku dēļ, bet Dievs joprojām pieprasa viņa asinis no kristiešu rokām.