No ticības mācības atkritušie velti paklausa Bauslībai

“Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.” [Gal.4:11]

Ar šiem vārdiem apustulis parāda, ka galatiešu atkrišana viņam ir ļoti ķērusies pie sirds. Pāvils labprāt būtu norājis šos ļaudis bargāk, tomēr viņš bīstas, ka ar pārāk bargu sodu varētu viņus vēl vairāk izaicināt un pilnīgi atsvešināt. Tādēļ viņš padara savus vārdus mērenākus, izteikdamies: man žēl, ka mana uzcītīgā un uzticīgā Evaņģēlija sludināšana jūsu vidū tomēr nav nesusi augļus.

Lai gan Pāvils izturas pret galatiešiem ar vislielāko lēnprātību un patiesi tēvišķīgām rūpēm, tomēr viņš tos nosoda diezgan bargi, tikai apslēptā veidā. Viņš saka, ka ir velti strādājis, tas nozīmē, sludinājis Evaņģēliju tādu ļaužu vidū, pie kuriem tas nav nesis augļus. Tā apustulis norāda, ka klausītāji ir izrādījušies vai nu stūrgalvīgi neticīgie, vai arī atkrituši no ticības mācības. Kā vieni, tā otri — kā neticīgie, tā arī no ticības mācības atkritušie — vēl ir grēcinieki, bezdievīgi, netaisni un nolādēti ļaudis. Tādēļ šādi cilvēki velti paklausa Bauslībai.

Šajos vārdos “Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis” ir ietverts sava veida apslēpts izraidījums. Tā apustulis izsaka bažas, ka galatieši tiks nošķirti un atšķirti no Kristus, ja neatgriezīsies pie pareizas mācības. Tomēr atklāti Pāvils šādu spriedumu neizsaka.