[Ne]miers, ko visi grib

“Mēs esam uzzinājuši, ka šis vīrs ir bīstams cilvēks un nemiera cēlējs visu jūdu vidū visā pasaulē.” [Ap.d.24:5]

Ikviens žēlojas un kliedz, ka Evaņģēlijs radot daudz nemiera, ķildu un nekārtību pasaulē, ka tagad, kopš Evaņģēlijs mums ir pasludināts, viss esot daudz ļaunāk, nekā bijis iepriekš.

Agrāk dzīve ritējusi klusi un mierīgi, nav bijis nekādu vajāšanu, ļaudis dzīvojuši kā labi draugi un kaimiņi.

Uz šādām tukšām runām jāatbild: dzīve pasaulē nevar un nedrīkst ritēt mierīgi. Jo kā gan viss var būt labi tur, kur valda velns, kas ir Evaņģēlija niknākais ienaidnieks?

Tādēļ neceri uz mieru un klusu dzīvi, kamēr Kristus ar savu Evaņģēliju iejaucas viņa valdīšanā.

Sargies no tādas labklājības un miera, kāds valdījis agrāk un pēc kāda tie arī tagad ilgojas un tiecas – jo tāds miers ir droša zīme, ka velns ir pie varas un šai vietā Kristus nav klāt. Un diemžēl man jāsaka: es baidos, ka miers, pēc kura šie kliedzēji tīko, pie mums, vāciešiem, atkal varētu nākt.