Nelabā izdzīšanas bizness

Noklausies šo e-publikāciju

Normaņu iebrukums Anglijā 1066.gadā ne tikai atnesa jaunu valdnieku dinastiju, bet arī radīja jaunu biznesu — nelabā izdzīšanu. Izpētot pagātnes liecības, vēsturnieki secinājuši, ka tolaik neparasti daudz cilvēku esot kļuvuši sātana apsēsti un tuviniekiem nācies algot speciālistu.

Angļu profesors Pīters Dendls izskatīja neskaitāmus viduslaiku tekstus un noskaidroja, ka gandrīz visur Rietumeiropā apsēstības un dēmonu izdzīšanas rituāli detalizēti aprakstīti jau X gadsimtā un pat agrāk. Taču anglosakšu pārvaldītajā Anglijā šie rituāli pieminēti reti.

Pensilvānijas Valsts universitātes profesoru tas noveda pie domas, ka eksorcisma rituāli ienākuši no ārzemēm. Un patiesi, viņš noskaidroja, ka pēc Normandijas Viljama iebrukuma un karaļa Harolda gāšanas no troņa apsēstības gadījumi dokumentēti aizvien biežāk.

Normaņu valdīšanas laikā pieaudzis baznīcām piesaistīto dziedinātavu skaits un radušās aizvien jaunas svētvietas, kurp cilvēki gājuši sagaidīt brīnumu. Īpaši aktīvi dziedinātavas reklamējuši klosteri un baznīcas, iesakot tās kā palīdzības sniedzējus apsēstajiem un psihiski slimajiem.

“Dažas baznīcas dižojās, ka viņi pārstāv visvarenāko svēto un tā spēku varot izbaudīt tām piesaistītajos klosteros un slimnīcās. Tās sevi uzskatīja par dvēseļu ārstiem,” žurnālam “National Geographic” agrīno baznīcas biznesu aprakstīja Notingemas universitātes pētniece Kristīna Lī. Ja ārstniecība bija sekmīga, pateicīgie cilvēki atstāja ziedojumus, no kuriem bija atkarīgi dievnamu ienākumi.