Mīlestības ceļš pie cilvēkiem
01.03.2013 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Kristus ciešanu laiks nesākas ar kluso nedēļu, bet gan ar pirmo viņa pasludinājuma dienu. Viņa atteikšanās no valstības kā no šīs pasaules valstības pirmo reizi nenotiek Golgātā, bet gan jau no paša iesākuma.
Un šīs atziņas pauž mūsu lasījums. [Lk.4:5–8]. Jēzus varēja būt pasaules kungs. Kā cerētais Jūdu Mesija viņš varēja atbrīvot Izraēlu un vest pie slavas un goda. Dīvains vīrs, kuram vēl pirms viņa darbības uzsākšanas tiek piedāvāts valdīt pār pasauli. Un vēl dīvaināk, ka viņš atsakās no šī piedāvājuma.
Viņš zina, ka viņam par šo valdīšanu ir jāmaksā cena, kas viņam ir par augstu, tas notiek uz Viņa paklausības Dieva gribai rēķina.
Bet viņš paliek brīvais Dieva Dēls un atpazīst velnu, kas Viņu grib paverdzināt. “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un kalpot Viņam vienīgajam”. Jēzus zina, ko tas nozīmē. Tas nozīmē pazemošanu, izsmieklu, vajāšanu, tas nozīmē palikt nesaprastam, nozīmē naidu, nāvi, krustu. Un Viņš jau no paša sākuma izvēlās šo ceļu. Jo tas ir paklausības un brīvības ceļš. Jo tas ir Dieva ceļš. Un tieši tāpēc tas ir arī mīlestības ceļš pie cilvēkiem.
Līdzīgās e-publikācijas