:: e – BAZNICA ::

Mīlestība kā sapratne un līdzcietība

Protams, ir iespējams izrādīt mīlestību, darot ārēji “labus darbus”, varbūt pat plašā mērogā un ar šķietami labu iznākumu. Tādus “labos darbus” reizēm uzlūko un vērtē diezgan virspusēji. Ja papēta rūpīgāk, var atklāties, ka tie nodarījuši arī daudz ļauna. Ja, piemēram, mēs dodam daudz naudas bērniem un jauniešiem, tas var šķist ļoti augstsirdīgi un mīloši, bet, ja mēs nemācām viņus būt uzcītīgiem, mācīties, strādāt kādu darbu, rūpēties par sevi utt., mēs varam viņiem nodarīt daudz ļauna ar šo “labsirdību” vien.

To uzskatāmi parāda kāds piemērs no citas sfēras. “Mazattīstītajām valstīm” daudzreiz tika sniegta palīdzība, tuksnesīgos apgabalos izrokot dziļurbuma akas. Protams, tūlīt pēc paveikšanas tas izskatījās pēc ļoti jauka un augstsirdīga, arī labi ieplānota darba, taču mazliet vēlāk lielie lopu ganāmpulki, kas pulcējās pie akām, lai padzertos, nomīdīja augsni plašā teritorijā, pārvēršot to tuksnesī, kas ar katru gadu paplašinājās. Neapdomīga “mīlestība”, “palīdzība” vai “labie darbi” ne vienmēr ir labi savu labo nodomu vai reputācijas dēļ. Tie var būt izšķērdīgi un nodarīt ļaunu saņēmējiem, kā arī daudziem citiem cilvēkiem. Patiesa mīlestība vienmēr būs apvienota ar pietiekamām zināšanām, kā arī ar piesardzību un apdomīgumu: “Ja mēs rīkosimies tā un tā, kas notiks? Vai mēs patiešām palīdzam, vai drīzāk kaut ko sabojājam?”

Viena svarīga, bet neredzama patiesas, ciešanās sniegtas palīdzības iezīme ir līdzcietība. Šī vārda patiesā nozīme nav kādas noteiktas jūtas, bet gan “līdzi ciešana”. To jāsaprot kā sevis nolikšanu tajā pašā stāvoklī, kādā atrodas cietējs, lai tā saprastu viņa izjūtas, iekšējās un ārējās vajadzības un, iespējams, arī nepieciešamo palīdzības veidu. Pēdējo ne vienmēr ir viegli konstatēt, bet pat bez tā līdzcietība ļoti palīdz. Ja to atcerēsimies, varēsim izvairīties no daudz kā tāda, kas var aizvainot mūsu “tuvāko” vai palielināt viņa ciešanas. Šai problēmai ir arī cits aspekts: mīlestību ne vienmēr var izrādīt ar ārēju rīcību, piemēram, redzamā veidā kaut ko “dodot” vai “darot”. Dažkārt mīlestība vislabāk izpaužas, vienkārši daloties, ciešot līdz, esot klāt un kopā, siržu savstarpējā sapratnē.

“Sapratne” un “līdzi ciešana” ne vienmēr ir daudzvārdība, piemēram, daudz “mierinājuma” vārdu. Dažkārt labākais mierinājums nāk no draugiem, kas zina, kad klusēt. Ir pilnīgi skaidrs, ka Ījaba draugi sniedza viņam vislielāko mierinājumu tajos brīžos, kad viņi cieta klusu (Īj.2:13), nevis tad, kad uzstājās ar garajām runām (Ījaba grāmatas 4. – 25. nodaļas).