Mierinājums vājiem grēciniekiem

Konkordijas Formulas 7. artikuls ir skaļš Evaņģēlija, kas ietverts Dieva Vakarēdienā, pasludinājums.

Tas vēlas sniegt mierinājumu un iedrošinājumu vājiem grēciniekiem. Kristus sakramentā ir pilnīgi klātesošs, tāds pats kā tad, kad Viņš staigāja pa zemes virsu. Un Viņš nāk ar tādu pat mīlestību un piedošanu kā toreiz, pat pret tiem, kas Viņu noliedza. Viņi var atteikties no Viņa draudzības un piedošanas (neticība); bet Viņš ir šeit. Vāji kristieši, kas nav droši par savu ticību, bet kas meklē pie Viņa palīdzību, var saņemt drosmi. Jo nav nekādu nosacījumu, lai saņemtu Viņa dzīvi un piedošanu.

Kristus nesaka: “Ja jūs ticat un esat cienīgi, jūs saņemat manu miesu un asinis”, bet: “Ņemiet, ēdiet un dzeriet, šī ir mana miesa un asinis.”

Ir iespējamas šaubas par savas ticības stiprumu. Taču nevar būt šaubu par Viņa klātbūtni Vakarēdienā ar miesu un asinīm. E.Šlinks:

Šeit Dievs tikai dod un neko neprasa .. Mums vienīgi jāsaņem Viņa dāvana. Tā tiek burtiski ielikta mutē.

“Patiesa ticība”, “dzīva ticība” nozīmē zināt, ka Kristus patiesi ir šeit manis dēļ! Tas nav nosacījums.

Bet vai tad tomēr nepastāv nosacījumi? Pat luterāņiem? Vai tad Konkordijas Formula neatbalso sv. Pāvila vārdus (1.Kor.11:27-29), sacīdama, ka tie, “kas iet pie šī sakramenta bez patiesas nožēlas un bēdām par saviem grēkiem, bez patiesas ticības.. uzliek paši sev sodu”?

Te bieži ir radusies liela nedrošība. Daudzi cilvēki vēl aizvien uzskata, ka viņiem jājūt, ka tie ir grēcinieki, lai būtu “cienīgi”. Viņiem šķiet, ka ir jāpavada garas, sāpīgas stundas, izmeklējot savu dvēseli, lai izspriestu, vai tie ir cienīgi saņemt Kristus piedošanu. Būtībā viņi baidās no personīgas satikšanās ar Kristu tā vietā, lai tiektos pēc tās. Un tāpēc viņi reti iet pie dievgalda vai arī pavisam atturas no tā.