Manceļa sprediķis par to, ko jāzina un jādara kungiem un tautai

Kopumā Manceļa sprediķos nomācoši lietots vārds “Kungs”, kas attiecas uz ceturtajā bauslī pamatoto izpratni par paklausību autoritātēm – vecākiem, garīdzniekiem, laicīgai valdībai. Vārds ir lietots attiecībā uz Dievu, Jēzu, laicīgo valdību vai mācītāju – “Kungs Dievs”, “Kungs Jēzus Kristus”, “Kungs Jēzus”, “baznīckungs”, “muižkungs”, “pilskungs” utml.

Iespējams, šādas distances un subordinācijas uzturēšana “dievbijīgo kungu, krietno baznīckungu” un “kristīto ļaužu” starpā, luteriskai baznīcai bija šķērslis atbrīvojošās evaņģēlija vēsts nešanā okupētās teriotrijas pamatiedzīvotājiem.

Par to, kas tad jāzina un jādara kungiem un tautai, Mancelis sprediķo divdesmit trešajā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes par Mt.22:15-22, kur Jēzus Kristus tiek izaicināts ar jautumu “Vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?”

Šī sprediķa autors ir Georgs Mancelis, bet lūgšanu pirms sprediķa ir pievienojis Joahims Baumanis rediģētajā sprediķu grāmatas izdevumā 88 gadus pēc pirmā Manceļa sprediķu grāmatas izdevuma.

Baumanis iesaka sprediķi iesāk ar lūgšanu, kurā teikts:

Tu vadi mūs visus. Arī mūsu valdnieki, ko esi iecēlis pār mums, stāv zem tevis un mēs zem viņiem. Dod viņiem laimīgu valdīšanu, lai mēs mierīgi dzīvotu dievbijībā un godā. Lai neviens ar savu pārgudrību nejūtas tevi piekrāpis, gudrais Dievs.

Mancelis nolasīto evaņģēlija tekstu saista nevis ar ceturto bausli, bet ceturto lūgšanas “Mūsu Tēvs” lūgumu: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.” Un lūgšanu paskaidrojot īpaši izceļ labus kungus un godīgu saimi, kā dienišķo maizi:

Šajā lūgšanā mēs lūdzam, lai žēlīgais Dievs grib dot mums pieticīgus un mierīgus kungus, labu valdību, labus ļaudis un godīgu saimi, un, kad Dievs mums ir devis šādu dienišķu maizi, lai grib mūs apdāvināt ar savu Svēto Garu, ka mēs savu dienišķo maizi un Dieva dāvanas atzīstam un ar pateicību saņemam.

Tā tālāk viņs norāda, ka ar vārdiem “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder”:

Jēzus Kristus dod varu zemes kungiem, un grib, lai ļaudis un saime dod viņiem to, kas pēc Dieva un tiesas viņiem pienākas.

Tālāk viņš iesāk draudzei, atsaucoties uz Bībeles pantiem, pamatot laicīgās valdības autoritāti un nepieciešamību.

Visus kungus ir iecēlis Dievs, un devis tiem autoritāti tiesāt, kā arī tos pasargā:

Mani draugi, jums jāzina, ka kungus, vai tie būtu lieli vai mazi, pats Dievs ir sēdinājis viņu krēslā. .. Dievs kungiem ir devis zobena (tiesu) varu. .. Jā! Dievs kungiem dod savu vārdu un nosauc tos par dieviem, jo viņi Dieva vietā virs zemes valda un spriež tiesu. .. Jūs paši redzat, kā Dievs kungus uztur un sargā. .. piesūta savus svētos eņģeļus un liek pasargāt no visām nelaimēm, lai kungi paliktu kungi. Ar to Dievs apliecina, ka Viņam kungi ir tīkami un Viņš pats tos ir iecēlis.

Pretoties kungam nozīmē pretoties Dievam:

Tā kā Dievs kungus ir iecēlis un viņus tik augstu ciena, tad tu viegli sapratīsi, ka pretoties savam kungam nozīmē pretoties pašam Dievam.

Iecelt mācītājus un baznīcas uzraugus ir pavēlējis Dievs:

Lai mācītu un mācītos Dieva vārdu, zemes kungiem ir jāuztur labi mācītāji. Augstiem kungiem Dievs ir pavēlējis iecelt baznīcā uzraugus, .. Tādēļ zemes kungi – pilskungi un rātskungi – tiek dēvēti par kristīgās draudzes audzinātājiem un zīdītājām.

Kungi garantē mieru un uztur tiesiskumu:

Ja nebūtu mums kungu, mums klātos kā zivīm ūdenī. Liela zivs aprij mazu, .. Kas sodītu pārgalvīgos?

Kungiem jābūt pazemīgiem Dieva priekšā:

Viņiem jāzemojas sava Kunga, visaugstākā Dieva, priekšā. Tiem nav jālepojas ar savu varu, nedz arī jārīkojas saskaņā ar savām iegribām.

Tagad Mancelis grib atbildēt uz jautājumu, ko tas ir jādod kungiem? Kas kungiem pieder?

Pirmkārt, labprātīgi jāmaksā nodokļus, jo tos noteicis Dievs:

Šajā zemē jūs dodiet kungiem tiesu, kas ir nospriesta nevis vecos laikos, bet pats Dievs jums un jūsu tēvu tēviem to ir pavēlējis. Tādēļ tu nevari savam kungam liegt un atraut viņa daļu, ja negribi apzināti kaitināt Dievu un apgrūtināt savu dvēseli. .. Meslus un tiesu tev jādod labprātīgi, jo kungiem ir daudz izdevumu.

Otrkārt, jābūt pazemīgam:

“Ar kaunu un bijību izturies pret savu kungu, un esi viņam paklausīgs. Kas bīstas savu kungu, to kungs arī uzklausa un viņam palīdz.”

Un nekādā gadījumā neiesaistīties dumpī, jo tas tiek smagi sodīts:

Mans draugs, neļauj nevienam cilvēkam, lai arī kas viņš būtu, tevi pierunāt uz dumpi pret savu kungu. Citādi Dievs tevi sodīs. .. tas saņem smagu sodu. Viņš tiek nodauzīts ar skrituli vai saņem citu sodu. .. Mācība viņiem tiek raibi uzrakstīta uz muguras, un katrs var izlasīt tās nozīmi: Klausi kungam.

Visbeidzot, kungam jādod tāds gods it kā viņš būtu Dievs:

Kas savu kungu bīstas, tas viņa priekšā arī kaunēsies un kauna dēļ tam godu parādīs. .. tev Dieva dēļ viņi jāciena, ne vien sirdī, bet arī ārēji parādot kungam godu. Runādams ar savu kungu, runā ar godu, proties kaunu, nebrēc, neturi cepuri virs galvas, bet izturies godīgi un domā, ka tavā priekšā ir pats Dievs.