Man ir visa kā

“Pieņem svētības dāvanu, kāda tev atnesta, jo Dievs mani ir svētījis un man ir visa kā.” [1.Moz.33:11]

Jēkabs grib sacīt: es gan neesmu atnesis lielu un varenu dāvanu, kuru tu varētu apbrīnot, tomēr tā ir Dieva svētība. Un es lūdzu: pieņem to kā zīmi manai pateicībai un Dieva svētībai; visu, kas šeit ir, esmu saņēmis kā Viņa žēlastību un dāvanu. Tādēļ pieņem Dieva vārdā to, ko Dievs man piešķīris, – pieņem to kā Dieva dāvanu.

Ēsavs iepriekš ir sacījis: man visa ir diezgan. Savukārt Jēkabs saka: man ne tikai ir daudz, bet ir viss. Tie ir tāda cilvēka vārdi, kurš priecājas un lēkā no prieka tādēļ, ka Dievs tam parādījis Savu un brāļa vaigu – žēlastību, žēlsirdību un labo gribu. Jēkabs grib sacīt: ja vien man ir Dieva žēlastība un tava labvēlība, tad man visa pietiek un ir pārpārēm. Man nekā nepietrūktu arī tad, ja es tev atdotu visu; man dodot nekļūst mazāk un nekad nekā nepietrūks, jo tu esi samierināts ar mani. Es esmu īsts kungs, jo kā Dievs, tā arī tu esat mani draugi.

Tas viss norāda, ka Jēkaba ticība ir pamodusies un dzīva, tā atkal valda un triumfē. Tagad Jēkabs uzskata, ka viņa svētība nav salīdzināma ar visiem dārgumiem un visu pasauli.