Mācītāja atbildība

“Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku.” [Ap.d.20:28]

Jēzus Kristus ir uzkāpis Debesīs, sēž pie Tēva labās rokas un valda saskaņā arī ar savu cilvēcisko dabu. Viņš tagad valda kopā ar Tēvu vienlīdzīgā godībā. Viņš ir visur klātesošs. Uzkāpjot Debesīs Viņš sacīja: “Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” [Mt.28:20]

Uzkāpjot Debesīs Jēzus sūtīja pasaulē Svēto Garu, lai pasludinātu un pagodinātu pestīšanas darbu, ko Viņš bija pabeidzis. Šim nolūkam Viņš ir devis dāvanas, proti, ganus un mācītājus. [Ef.4:8,11]

Svētā Gara darba rezultātā izveidojās kristīgās draudzes. Tās bija tādu cilvēku grupas, kas bija kristīti Jēzū Kristū, ticēja Viņam un pulcējās uzklausīt Dieva vārdu un līdzdalīties Kunga miesā un asinīs savu grēku piedošanai.

Šajās grupās vajadzēja dvēseļu ganus, ko Bībele sauc dažādos vārdos: namturi [Lk.12:42, 1.Kor.4:2, Tit.1:7], gani un mācītāji [Ef.4:11], bīskapi [Ap.d.20:28, Fil.1:1, 1.Tim.3:1, Tit.1:7], presbiteri jeb vecajie [Ap.d.20:17, Tit.1:5, 1.Pēt.5:1] , Kunga kalpi [2.Tim.2:24], jūsu kalpi [2.Kor.4:5], priekšnieki jeb vadītāji [1.Tes.5:12, Ebr.13:17].

Viņi ir Kristus dāvana. Viņu darbs – pabarot avi un pasargāt to no plēsīgiem zvēriem. Viņiem gan nav atļauts būt tādiem, kas valda kā kungi, bet paraugs viņiem ir pats Virsgans, Jēzus Kristus, kurš meklēja pazudušo un bija gatavs atdod par viņiem savu dzīvību. Turklāt, viņiem nav atļauts meklēt atzinību cilvēku priekšā, bet visās lietās jāmeklē atzinība vienīgi pie Dieva un jārīkojas saskaņā ar Dieva vārdu.

Draudzes mācītājam jādod norēķins Dieva priekšā, kā viņš ir rūpējies par uzticētajām dvēselēm. Tādēļ Dieva vārds aicina ticīgos: “Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” [Ebr.13:17]

Šāda paklausība ir iespējama vienīgi tad, kad gans ir īsts gans un māca Dieva vārdu pareizi. Proti, Jēzus saka: “Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” [Jņ.10:27,5]

Mācītāja atbildība ir liela: pabarot dvēseles ar mūžīgās dzīvības maizi un ar Dieva vārdu tās vest uz mūžīgo svētlaimi.

Ko tu sagaidi no sava mācītāja?

Kā tu palīdzi viņam pildīt šo milzīgo kalpošanu, kas viņam uzticēta?