Luters par bauslību un evaņģēliju

Mārtiņa Lutera četri izteikumi par bauslību un evaņģēliju.

Prasme atšķirt bauslību no evaņģēlija veido teologu.

“Ja kāds vēlas būt teologs, tam labi jāpārvalda Raksti, tā, lai viņam uz katru jautājumu būtu atbilde, ar ko tas varētu oponēt, proti, atšķirt bauslību no evaņģēlija. Ja es to pilnīgi pārvaldītu, es nekad nenoskumtu. Tādēļ tas, kas to aptver, ir ieguvējs. Viss, kas vien var būt Rakstos, ir vai nu bauslība, vai evaņģēlijs. Vienam no abiem vajag triumfēt, bauslībai, kas ved izmisumā, vai evaņģēlijam, kas ved pie pestīšanas. Es to mācos katru dienu, un Cvinglijs, tāpat kā hercogs Georgs iedomājas, ka viņi ar to tikuši galā. Evaņģēlijs – tā ir dzīvība. Pie tā mani aizdzinis pāvests; viņš mani ir pamodinājis – tā, kā to saka arī Augustīns par sevi: ķeceri mums liek pētīt Rakstus.”

Vienīgi Svētais Gars prot pareizi atšķirt bauslību no evaņģēlija.

“Bauslība un evaņģēlijs. Nav zemes virsū cilvēka, kurš pareizi prastu atšķirt bauslību no evaņģēlija. Mēs gan iedomājamies, ka to protam, kad klausāmies sprediķi, taču no tā daudz kā pietrūkst. To prot vienīgi Svētais Gars. Tam vīram, Kristum, arī tā pietrūka [Eļļas kalnā], tā ka bija vajadzīgs eņģelis, kas Viņu mierina; bet Viņš taču ir doktors, ko eņģelis no debesīm ir konfirmējis. Es varētu domāt, ka to varu, tādēļ, ka tik ilgi un tik daudz par to esmu rakstījis. Bet, kas attiecas uz sasniegto atzinumu, es labi redzu, ka man vēl daudz, daudz kā pietrūkst. Tātad, vienīgi Dievam jābūt vissvētākajam meistaram.”

Velna māksla no evaņģēlija izveidot bauslību.

“Velna augstākā māksla ir tā, ka viņš prot no evaņģēlija izveidot bauslību. Ja es mācētu veikt šo atšķiršanu, es viņam katrreiz pateiktu, ka viņš man var nolaizīt pakaļu; arī tad, ja es būtu grēkojis, es sacītu: kā tad īsti ir, vai man tādēļ jāaizliedz evaņģēlijs? Tiktāl mēs vēl neesam. Bet ja es sāku disputēt par to, ko neesmu un ko esmu izdarījis, tad esmu pagalam. Bet ja es pēc evaņģēlija atbildu: grēku piedošana sniedzas tam pāri, tad esmu uzvarējis. Bet ja viņš panāk to, ka kāds sāk vērtēt, ko tas ir vai nav padarījis, tad ir uzvarējis viņš – ja nepalīdz Dievs, kurš pasaka [priekšā]: ko? Ja es to nebūtu darījis, tad man vajadzētu tapt svētam ar grēku piedošanu. Es taču esmu kristīts, saņēmis Vakarēdienu…“

Katrs Dieva Vārds var būt bauslība vai evaņģēlijs.

” ..katram Dieva Vārdam piemīt veids, ar ko izbiedēt un mierināt, sist un dziedināt, lauzt un celt…”