Luteriskās ticības apliecības izdevēju neapzinātās kļūdas

Luteriskās ticības apliecības (LTA) latviski lasošam interesentam pieejamas 2001.gada Augsburgas institūta (AI) izdevumā, un tā it kā pārstrādātajā un papildinātajā versijā, ko izdeva Luterisma mantojuma fonds (LMF) 2012.gadā.

Šīs pārdomas būs vairāk veltītas LMF izdevumam, jo man reiz gadījās dzirdēt nepamatotu AI izdevuma kritiku, kā arī LMF ambiciozos plānus attiecībā uz savu LTA izdevumu. Jāatzīst, ka tieši tādēļ es to nepacietīgi gaidīju ar zināmu ziņkāri.

Šeit der atgādināt, ka antagonisms radīja izdevējus AI un LMF, un LTA izdošana savā ziņā bija viņu pašapliecināšanās.

Nu lūk, kā redzam jau attēlā, 2012.gada izdevuma vāka autore Agata Muze ir vareni un radoši parūpējusies par mana grāmatu plaukta kolorītu. Turklāt ir nepārprotami, ka fonts, to izmēri un krāsas būtiski atšķiras no agrākā izdevuma.

Uzreiz gribu minēt vislielāko LMF izdevuma trūkumu. Nē, tas nebūt nav luterisma postītāja priekšvārds. Proti, kāds norādīja, ka AI izdevums nav lietojams akadēmiski, jo tajā nav pantu numerācijas. Jā, tas nebija ērti, tomēr es šo trūkumu ātri novērsu ar zīmuļa palīdzību.

Bet nu, atverot “akadēmisko” LMF izdevumu, es jūtos kā apmaldījies mežā. Izrādās, ka atvēruma labās lapas augšā nav norādīta attiecīgā nodaļa. Lai atrastu nepieciešamo pantu, man arvien ir jāsāk no nodaļas sākuma. Lasīt LTA tas netraucē, bet akadēmiska tur ir mazāk nekā pirmajā izdevumā.

Turklāt, ja jau panto tad panto rūpīgi. Izrādījās, ka:

• 58.lpp. trūkst 15. panta pirms “Tomēr es neesmu…”,
• 170.lpp. 86.panta pirms “Taču pretinieki izdomā…”,
• 288.lpp. 23.pants ir izlaists vispār, tādēļ pazudis arī 24.
  23.pantam būtu jāsākas ar “Bet sliktākais ir tas…”, bet 24. ar “Sestkārt…”
• 610.lpp. 30.pantam ir jāsākas pēc “Marijas Dēls…” nevis pēc Kolosiešu vēstules citāta.

Turklāt, pantu numuri ir iekļauti tekstā. Tos ir diezgan grūti atrast. Kādēļ tos nevarēja novietot blakus pašam tekstam?

Runājot, par saturu, piemēram, 239.lpp. Apoloģijas XXIV artikulā
“Par misi” 23.pantā ir pazudis “…reizēm par περιψηματα.”

Uzmanīgs lasītājs būs pamanījis, ka lielākā daļa LMF izdevuma ir vienkārši pārkopēts AI izdevums.

Minētā kļūda visticamāk ir radusies tādēļ, ka teikuma “Grieķi reizēm sauc tos par καθαρματα, reizēm par περιψηματα.” viena daļa ir AI izdevuma 251.lpp, bet beigas, t.i. “reizēm par περιψηματα” 252.lpp. Nākas secināt, kā kādam reizēm divas reizes reizē ir par daudz “reizēm.”

Arī LMF izdevuma 202.lpp. ir līdzīga pārkopēšanas kļūda no AI 215.lpp., kur 51.pantā ir nodevīgais vārdiņš “jāizmato.” Izmatot, latviešu valodā nozīmē attīrīt sviestu no netīrumiem t.sk. matiem. Tomēr, šajā vietā, runājot par brīvību, atbilstošāk būtu “jāizmanto.”

Iespējams, skanēšanas kļūda radījusi visrupjāko kļūdu LMF izdevumā. Proti, 610.lpp. lasām, ka “…neviens cilvēks nav šādā veidā savienots ar dievišķo dabu un iecelts šādā dievišķā, visvarenā godībā un spēkā caur šo abu dabu personas vienību Kristū kā Jēzus, Marijas Dēls, kura dievišķā un cilvēciskā daba atrodas personas vienībā…”

Tiešām grūti saprast, kā “kurā” kļuvis par “kura.” Jo AI izdevumā ir “kurā,” tāpat kā Concordia Triglotta rakstīts “…in dem die…,” “In ipso enim…” un “For in him the…” Cerams, tā nav apzināta LTA teksta izmainīšana.

Nobeigumā vēl varētu piebilst, ka izdevumā ir ieviesušies punkti aiz romiešu cipariem.

Vai tas nav brīnums, ka mums, latviešiem, 500 gadus pēc Reformācijas ir veseli divi LTA izdevumi, kuri, kā izrādās, tāpat kā to izdevēji, nespēj pastāvēt viens bez otra? Vai tā nav brīnišķīgākā vienprātība?

Novēlu visiem izdošanos rūpīgā LTA lasīšanā, un būt lieciniekiem, kā senās ticības cīņas turpinās arī mūsdienās.

Atgādinu, ka elektroniski LTA pieejamas 24/7 vienīgi ŠEIT e-BAZNICĀ, ko ērti būs lietot gan akadēmiskiem meklētājiem, gan citiem intetesentiem.