Skip to content
8. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

241. Ko mēs kopā ar visu pareizās mācības Baznīcu apliecinām par taisnošanu?

  • Sākums
  • Luteriskā mācība par Svēto Vakarēdienu un tā iestādīšanas vārdi
  • e-raksti

Luteriskā mācība par Svēto Vakarēdienu un tā iestādīšanas vārdi

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Mēdz sacīt, ka dažādās mācības par Svēto Vakarēdienu ir izraisījusi vienīgi iestādīšanas vārdu dažāda interpretēšana. Tomēr patiesībā luteriskā mācība nav iestādīšanas vārdu “interpretācija,” bet gan vienīgi vienkāršs un skaidrs šajos vārdos izteiktās bibliskās mācības izklāsts.

Luteriskā mācība par Svēto Vakarēdienu un tā iestādīšanas vārdi


Pāvestiešiem patiesi ir nepieciešama krietna “interpretēšana,” lai pierādītu, ka maize tiek transsubstanciēta miesā, ka lajiem ir jāatsaka biķeris (konkomitācija) un ka viss sakramentālais akts ir jāveic kā bezasiņu upuris par dzīvo un mirušo grēkiem. Lai pierādītu šīs maldu mācības, izmantojot Rakstu vietas, kuras skaidri māca pilnīgi pretējo [1.Kor.10:16; Lk.22:19-20; Ebr.9:11-15], ir nenoliedzami nepieciešama īpatnēja interpretācija un “eiseģēze” [ietulkošana].

Tāpat arī reformāti ar saviem daudzajiem pretrunīgajiem uzskatiem ir pierādījuši, ka pamatot savus maldus Rakstos viņiem patiešām ir “elles darbs”. Viņiem ir nepieciešama gara un mokoša “interpretācija,” lai pierādītu, ka vārdi: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek nodota; šīs ir manas asinis, kas par jums tiek izlietas,” nenozīmē to, ko tie saka, bet gan to, ko tiem vēlas piedēvēt šaubu pilno cvinglijiešu dumpīgie prāti, proti, ka ticīga cilvēka ticībai ir jāpaceļas līdz debesīm un tur garīgi jāsavienojas ar Kristu, kura cilvēciskā daba pēc viņu domām, atrodas debesīs.

Īpaši grūti viņiem nākas uzskaidrot 1.Kor.10:16 un 1.Kor.11:27-29. Vēl vairāk, viņiem ir jāpaskaidro arī tas, kādēļ iestādīšanas vārdos Kristus nepateica to, kas pēc viņu domām Viņa bija jāpasaka. Tad viņiem ir vēl jāpaskaidro, kādēļ Svētais Vakarēdiens vispār ir nepieciešams, ja reiz tas vienīgi simbolizē ticībā notiekošu vienību, kura notiek ārpus šī Sakramenta. Īsāk sakot, viņiem ir jāpaveic neiespējamais – jāpierāda, ka Kristus miesa nav klātesoša Vakarēdienā, neskatoties uz to, ka Raksti tik viennozīmīgi māca un pierāda reālo klātbūtni.

Luterāņi, turpretī, pieņem vārdus saskaņā ar to vienkāršo nozīmi, tā, kā tie ir rakstīti, un tic, ka Kristus, kurš ir devis šo solījumu, pats spēj to arī piepildīt. Šeit viņi seko laika pārbaudītajam hermenētiskajam (Rakstu izskaidrošanas) principam, ka mēs nedrīkstam novirzīties no teksta burtiskās jēgas, ja vien to nespiež pats teksts. Tādēļ luteriskā mācība pamatojas Bībelē un atbilst ne tikai iestādīšanas vārdiem, bet arī ikvienai citai Rakstu vietai, kur tiek runāts par Svēto Vakarēdienu.

Oponējot luterāņu apgalvojumiem, ka viņu mācība balstās iestādīšana vārdu burtiskā nozīmē, reformāti (tai skaitā Hodžs) ir izvirzījuši pretēju apgalvojumu, proti, ka arī luterāņi “ir atsacījušies” no šo vārdu burtiskās nozīmes. Šī apgalvojuma pamatā ir luterāņu atzinums, ka vārds “biķeris tek lietots kā metonīmija, lai apzīmētu kausā esošo vīnu.” Uz to mēs atbildam, ka mēs patiešām atzīstam šo metonīmiju (sinekdohu), kur apvalks (biķeris) tiek dēvēts tajā esošā objekta vārdā, jo paši Raksti mums saka, ka “tie visi dzēra no tā” [Mk.14:23]. Mācekļi nedzēra biķeri, bet gan tajā esošo vīnu. Citiem vārdiem, šajā gadījumā metonīmija ir jau pašos Rakstos. Taču tas nesaistās ar jautājuma būtību, jo burtiskais skaidrojums, par kuru runā luterāņi, neattiecas uz vārdu biķeris, bet gan uz frāzēm: “Šī ir mana miesa, šīs ir manas asinis.” Maize patiešām ir Kristus miesa un vīns ir Kristus asinis, tomēr ne tā, kā māca pāvestieši, ne transsubstanciācijas dēļ, bet gan sakramentālās vienības dēļ.

Vēl vienu apstiprinājumu savai apsūdzībai pret luterāņiem (“viņi ir atsacījušies no burtiskā skaidrojuma”) reformāti mēģina gūt, norādot uz vārdiem “ar, līdz un zem.” Taču šī izteiciena lietošana nenozīmē novirzīšanos no iestādīšanas vārdu burtiskās nozīmes. To pašu dara Hodžs, pastiprinot vārdus: “Pie Tēva krūts”[Jņ.1:18], ar frāzi:

“Kurš ir, bija un vienmēr būs pie Tēva krūts.”

Tas, ko šeit saka Hodžs, ir patiesība un nedz reformātu, nedz luterāņu teologi šeit viņu neapsūdzēs par “pārnestas valodas” lietošanu. Frāze “ar, līdz un zem” lieliski palīdz atspēkot pāvestiešu maldīgo transsubstanciācijas mācību, oponēt reformātu maldiem un apstiprināt biblisko mācību par sakramentālo vienību.

Tomēr Hodžs atrod saviem apvainojumiem vēl kādu pamatojumu. Viņš raksta:

“Ja Kristus vārdi ir jāsaprot burtiski, tad tie māca transsubstanciāciju. [..] Ja maize ir burtiski Kristus miesa, tad tā vairs nav maize, jo neviens nemēģinās apgalvot, ka viena un tā pati lieta var vienlaicīgi būt gan maize, gan miesa (Kristus miesa).”

Šo argumentu mēs jau apskatījām, runājot par norādošo runas veidu, norādot, ka arī pats Hodžs kādā citā vietā (Lk.1:35: “Tas [..] būs svēts un taps saukts Dieva Dēls”) nav ar mieru pieņemt to, ko pieprasa viņa arguments. Taču viņa apgalvojums: “Ja maize ir Kristus miesa, tad tā vairs nav maize, bet vienīgi miesa,” nav pamatots, jo Sv. Pāvils Dieva iedvesmots mūs pārliecina, ka maize paliek maize pat pēc konsekrācijas [1.Kor.10:16]. Tādēļ Hodža arguments nav vērsts pret Luteru, bet gan pret Rakstiem. Uz apsūdzību, ka ir zaimojoši sacīt, ka “maize ir Kristus miesa,” mēs atbildam, ka to saka pats Kristus, tādēļ šie vārdi pamatojas tieši Viņā pašā. Svētie Raksti nekad nezaimo Dievu, bet allaž pagodina Viņu.

Visai izplatīts ir apgalvojums, ka luteriskā mācība par reālo klātbūtni pamatojas nevis iestādīšanas vārdos, bet gan mācībā par Kristus personu. Tas ir absurds, jo patiesībā ir gluži otrādi. Luterāņi nekad nebūtu iesaistījuši diskusijā par Svēto Vakarēdienu mācību par Kristus personu, ja viņu oponenti nespiestu viņus pierādīt, ka Kristus miesa var būt patiesi klātesoša Svētajā Vakarēdienā.

Tā kā reformāti piedēvēja Kristus miesai vienīgi lokālu un redzamu klātbūtni, tad luterāņi bija spiesti pierādīt, ka Raksti attiecina uz Dieva Dēlu ne tikai lokālu (lokāla klātbūtne, [fiziski] ierobežota (burt.- ‘ar riņķa līniju apvilkta’) klātbūtne.), bet arī ilokālu (ilokāla, neredzama, definitīva) un īpašu dievišķu [piepildošu] klātbūtni. Par pirmo tiek runāts Jņ.4:4, par otro – Jņ.20:19, par trešo – Ef.4:10 (un tās ir tikai dažas no attiecīgajām Rakstu vietām). Tādēļ, lasot Mt.28:20 luterāņi nedomā par Kristus klātbūtni vienīgi saskaņā ar Viņa dievišķo dabu, kā to dara kalvinisti, bet arī par Viņa cilvēciskās dabas klātbūtni, kura ir iespējama, pateicoties komunicētajai ilokāli dievišķai klātbūtnei. Dievišķi cilvēciskais Kristus ir visā pilnībā klātesošs savā Baznīcā līdz pat laiku beigām.

Tēmas: bezasiņu upuris cvinglijieši dumpīgie prāti elles darbs konkomitācija Kristīgā dogmatika mācība par Svēto Vakarēdienu pāvestieši transsubstanciācijas mācība

Continue Reading

« Baznīcas izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās
Arī jūs esat līdzvainīgs! »
                       

Ieskaties

Dieva vārda atjaunoti
Ko Dieva vārds saka par pēdējo tiesu
Cik bieži man jāpiedod?
Četrpadsmitais vakara priekšlasījums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību
    • e-refleksijas

    Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību

  • Pēc Dieva pavēles Pēc Dieva pavēles
    • e-apceres

    Pēc Dieva pavēles

  • Brālīgas mīlestības augļi Brālīgas mīlestības augļi
    • e-apceres

    Brālīgas mīlestības augļi

  • dieva-zelastiba-nepazist-robezasdieva-zelastiba-nepazist-robezas Dieva žēlastība nepazīst robežas
    • e-sprediķi

    Dieva žēlastība nepazīst robežas

  • Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums
    • e-raksti

    Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Baznīca ir Kristus miesa
  • Atspēkojot pārmetumus, ko saņem luterāņi
  • Ko nozīmē tas, ka Svētais Vakarēdiens ir Sakraments?
  • Mūsu dieniškā maize
  • Maizes ceptuve pārsteigusi kristiešus
  • Vai maize un vīns Svētajā Vakarēdienā pārtop par Kristus miesu un asinīm?
  • Kas Sakramentā ir galvenais

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Ekoloģiskais pāvesta spēkrats

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025