Liekulība

“Kad tā redzēja, ka viņš [Jāzeps] savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, tā sasauca savus ļaudis.” [1.Moz.39:13-14]

Visi viņa [Jāzepa] labie tikumi un viņš tiek apsūdzēts laulības pārkāpšanā, turklāt arī liekulībā un visos pārējos grēkos, – itin kā būtu izmantojis īpašu viltību, līdz šim parādīdams tādu vientiesību, ticību un uzticību sava amata pienākumu pildīšanā, meklēdams tikai izdevību laupīt godu savai kundzei.

Tā Jāzepam nākas nest šīs netikles kaunu. Viņa labie darbi tiek aptraipīti ar velna indi.

Tieši tāpat ir noticis arī Kristum. Kādēļ Viņš modināja mirušos un darīja vēl citus brīnumu darbus? Anna un Kajafa atbild: to Viņš darīja ne kāda cita iemesla dēļ, bet tikai tādēļ, lai kļūtu par ķēniņu un izpostītu gan šo vietu, gan mūs visus. Nost ar Viņu, sit Viņu krustā! Viņš ir gribējis mūs piekrāpt un pazudināt ar Savu liekulību, ar kuru līdz šim pratis piemuļķot nabaga neprātīgo tautu. Jā, arī pati tauta vēlāk kliedza: mēs domājām, ka Viņš grib darīt mums labu, taču tieši ar šiem labajiem darbiem Viņš būtu mūs pazudinājis! Šāds liekulis ir velns, kas arī dažreiz dara labu, gribēdams radīt vēl lielāku postu. Tādi zvārguļi tiek piekārti dievbijīgu bērnu darbiem, itin kā arī to, kas bijis labs un derīgs, viņi būtu darījuši ar nodomu kaitēt un pazudināt visu pasauli.