Dzīvojam pēdējos laikos

“Bet sargieties, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” (Lk.21:34)

Ar šiem vārdiem Kristus brīdina kristiešus šajās pēdējās dienās neļauties pasaules tieksmei pēc drošas, bezrūpīgas un greznas dzīves – dzīvi, ko daļēji raksturo dzērums un uzdzīve, rūpes, alkatība un tiekšanās pēc laicīgajām lietām. Salīdzinot mūsu pasaules stāvokli ar Svētajos Rakstos aprakstīto, vai mēs kaut mirkli varam šaubīties, ka dzīvojam pēdējos laikos? Pierādījumi ir visur, gan Rakstos, gan dzīvē.

Doktrinālie pierādījumi ir tieši tādi, kā Kristus pasludināja. Debesu Valstības Evaņģēlijs ir ticis sludināts visām tautām. Lielā atkrišana ir atklājusies gan ar pāvesta amata svarīguma, gan ar atklātas neticības pieaugumu. Daudzas harizmātiskas sektas un reliģiju sajaukums ir radījuši milzu pulku kristītu smējēju un zaimotāju. Tie cenšas sagraut reliģiju, aizbildinoties ar progresu un apgaismību, un noraidīt visas svētās mācības un kristietības pamatus kā māņticību. Viņi joko par Bībeli un Radītāju, viņi izsmej ticību Pastarajai dienai.

Šķiet, ka pasaule tagad darbojas pēc moto: “Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” Visi grēcinieki pieņem, ka nav Dieva, kuru cilvēkiem būtu jābaidās, un nav tiesas, kurā cilvēkam būs jāatbild. Cilvēki neslēpj savus grēkus; viņi pat lielās ar tiem. Tāpat kā pasaules plūdu un Sodomas un Gomoras iznīcināšanas laikā, grēcinieki uzskata sevi par drošiem un bezrūpīgiem. Viņi tiecas pēc naudas, lielākām mājām un citiem pasaulīgiem priekiem. Viņi atmet kā smieklīgus tos, kas liecina par Dieva dusmu un soda patiesību. Turpina rasties jaunas sabiedriskas kustības, kuru mērķis ir iznīcināt kristīgo disciplīnu un kārtību un kūdīt bērnus pret vecākiem, pilsoņus pret valdību, studentus pret skolotājiem un nabadzīgos pret bagātajiem. Varbūt mums vajadzētu būt pateicīgiem, ka pasaule vēl parādījusi klaju nekaunību apšaubīt laulības stāvokli un paziņot, ka prostitūcija, laulības pārkāpšana un visi citi grēki ir likumīgi atļaujami!

Tad nu tas, kurš nespēj ieraudzīt, ka pasaule ir grimusi negantības bedrē, droši vien jau ir dziļi iedzēris no kauna kausa. Vai mums ir atļauts justies droši kaut kur šā visa vidū? Noteikti nē! Debesis un zeme mūs sauc ar pērkona balsi, brīdinot, ka Tiesnesis jau stāv durvju priekšā un Sātans ir uzsācis cilvēces pēdējo sacelšanos pret savu Radītāju.

Tāpēc negulēsim, bet būsim bruņojušies karam, lai, kad Jēzus Kristus nāks tiesāt dzīvos un mirušos, mēs būtu gatavi Viņu sagaidīt ar prieku.