Laiks pirms laiku beigām

Tikpat maldinošs un aplams kā postmillenārisms ir arī klasiskā pentakostālisma uzskats par to, ka Kristus atnāks un nodibinās Tūkstošgadu valstību tad, kad grēcīgā civilizācija savos centienos cietīs pilnīgu neveiksmi un būs dziļā krīzes stāvoklī (premillenārisms).

Viņi arī māca, ka pirms pēdējo laiku mocībām, kas nāks pār visu zemi, ticīgie tiks paņemti prom no pasaules (aizrauti debesīs). Lai gan šī mācība pirmajā acumirklī šķiet bibliskāka un pareizāka, tomēr arī tai ir savas bīstamas konsekvences. Šīs konsekvences top skaidri redzamas tad, kad pasauli satricina saimnieciskā krīze un “gaisā virmo” nemierīgi laiki.

Vecākie ļaudis vēl atceras, kā šāda uzskata piekritēji, pirmskara Eiropas un Latvijas ekonomiskās krīzes iebiedēti, tērpušies baltās drēbēs, uz tiltiem gaidīja aizraušanu, ko tiem bija solījuši viņu viltus pravieši. Viņu rīcība bija pamatota tieši šajā aplamajā premillenārisma mācībā par to, ka tad, kad būs ļoti slikti, pirms šausmīgajām pēdējo laiku mocībām, Dievs savējos aizraus uz debesīm. Bībele gan māca, ka kristieši būs šajā pasaulē visas dienas līdz pasaules galam, arī visās pēdējo laiku mocībās.

Šie ļaudis nav sapratuši, ka saskaņā ar Svēto Rakstu liecībām Kristus nāks nevis tad, kad ārēji viss būs tik slikti, ka, šķiet, sliktāk vairs nevar būt, bet gan tad, kad pasaulīgie ļaudis, laimīgi pārvarējuši “lielo bēdu iesākumu” [Mt.24:8], sacīs: “Nu ir miers un drošība!” [1.Tes.5:3]. Pasaule tad, kā šķiet, nebūs ārējas krīzes vai ekonomiska kraha, bet mānīgas stabilitātes un pārticības apstākļos.

Mūsu baznīca skaidri māca, ka Jāņa atklāsmes grāmatas 20.nodaļa, runājot par tūkstoš gadiem, kuros ticīgie valda kopā ar Kristu, netiek aprakstīts pasaulīga miera un labklājības laikmets, pēc kura tā kāro cilvēka grēcīgais, uz zemes lietām vērstais prāts, bet gan Baznīcas laikmets.

Šajā laika posmā no Kristus augšāmcelšanās līdz Viņa otrai atnākšanai Kristus valda Baznīcā (Žēlastības valstībā) ar Evaņģēlija vārdu un sakramentiem.

Baznīcas laikmetam sekos “īsais brīdis” – atkrišanas un antikrista valdīšanas laikmets [Atkl.20:3; 2.Tes.2:2-4], kura laikā tomēr pastāvēs arī Baznīca un ticīgie. Pēc šī atkrišanas un antikrista valdīšanas īsā perioda atnāks Kristus un iznīcinās antikrista valstību, Viņš tiesās dzīvos un mirušos, un Žēlastības valstības vietā atklāsies Kristus mūžīgā Godības valstība. Tāda ir Svēto Rakstu mācība un mūsu cerība.

Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!

[Pārpublicēts no LMF]