:: e – BAZNICA ::

Kristus jūsos

Attēlā mēs redzam trīs vīrus, kurus Dievs lieto Savas valstības celšanai.

Kreisajā pusē ir mācītājs Vsevolods Litkins. Mācītājs Litkins ir dzimis ateistiskā padomju vidē, viņa tēvs bija ebrejs, māte – neticīgā. Bet Dievam attiecībā uz viņu bija Savi nodomi! Viņš Litkinu uzrunāja un pievērsa ticībai ar grāmatām, kas bija vērstas pret Jēzu un Debesu Tēvu! Pēdējos desmit gadus Dievs mācītāju Litkinu ir lietojis Savā darbā Sibīrijā, Krievijā, sludinot Evaņģēliju, dibinot draudzes, apmeklējot cietējus un dibinot semināru mācītāju sagatavošanai.

Vidējā fotogrāfijā redzams mācītājs Endrū Mbugo Elīsa, luterāņu baznīcas vadītājs Sudānā. Dievs lieto mācītāju Elīsu, lai dibinātu daudzas kristīgas draudzes islamiskā vidē. Darbodamies kara nežēlīgi izpostītā valstī, mācītājs Elīsa ir kā Dieva gaismu izstarojoša bāka tur, kur Dieva vārds aug un strauji izplatās (Ap.d.6:7; 12:24; 19:20).

Labajā pusē redzams mācītājs Teds Na Thalangs. Viņš ir dzimis budistu ģimenē, tomēr audzināts kristīgā ticībā. Mūsu Kungs mācītāju Na Thalangu lieto kā savu darbarīku kristīgas literatūras izplatīšanā un dibinot mācību iestādes Taizemē un citās Āzijas zemēs. Dievs budismu un citus velna izgudrotos “ismus” aizstāj ar Savu pestījošo dzīvības vārdu!

DIEVS SAGŪSTA SIRDI!

Dievs ir sagūstījis šo trīs vīru sirdis. Ikviens no viņiem ar savu dzīvi apliecina apustuļa Pāvila vārdus: “Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā, tāpēc nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus..” (Gal.2:19–20). Šajās fotogrāfijās jūs redzat liecību par to, ko Dievs dara caur šiem vīriem, lai celtu Savu valstību.

Iespējams, jūs esat juties bezspēcīgs kristiešu nemitīgo savstarpējo strīdu un konfliktu dēļ. Nekrītiet izmisumā! Arī šādos pārbaudījumu laikos jums jāpatur prātā, ka Dievs turpina aicināt cilvēkus un audzina tos kā jaunus, zaļoksnus stādus pasaules tuksnesī, lai tie nestu tālāk Viņa Evaņģēliju, mācītu par Kungu Jēzu Kristu un lūgtu Viņu, un atjaunotu Viņa baznīcu pat vistālākajos zemes nostūros.

DIEVA SVĒTĪTA ATKLĀSME!

Dieva vārdā atklāta mācība, ka Viņa Dēls Jēzus Kristus patiesi dzīvo ikvienā kristietī. Nepārprotami un uzskatāmi to pasaka apustulis Pāvils, rakstīdams: “Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā, tāpēc nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus. Un mana dzīve miesā tagad ir ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis Sevi par mani” (Gal.2:19–20).

“Kristus jūsos” nav nenozīmīga vai nevērtīga mūsu svētīgā Kunga mācība. Tā ir svarīga un fundamentāla Dieva mācība, uz kuras Viņš jūsu sirdī un prātā būvē pārliecību par pilnīgu piedošanu, pārliecību par Viņa klātbūtni un pārliecību, ka velns nevar kļūt noteicējs pār jūsu dzīvi. Mācība “Kristus jūsos” rada arī absolūtu un noturīgu pārliecību, ka arī tad, ja notiktu visļaunākais, nekas jūs nevar izraut no svētā Pestītāja rokām, kurās ir dzīvība (Jņ.10:28–29).

ATZIŅA PAR KRISTU JŪSOS IR BŪTISKA JŪSU TICĪBAI

Dieva svarīgās mācības par “Kristu jūsos” izvirzīšanai priekšplānā ir izšķiroša nozīme, jo visi pārējie protestantisma virzieni, izņemot luterismu, neraugoties uz Pāvila apliecinājumu Gal.2:20, noliedz, ka Kristus reāli dzīvo jūsos,. Protestantu vairākums piekrīt sagrozītajai mācībai, ka Kristus mūsos dzīvo nevis reāli, bet tikai “garīgi” jeb simboliski, gluži kā plašsaziņas līdzekļos tika runāts par 2005.gadā mirušo pāvestu – viņš vienmēr būs ar mums mūsu piemiņā.

Šādi juceklīgi priekšstati konkrēti un praktiski ietekmē mūsu dzīvi. Tā, piemēram, mēs dzirdam Dieva brīnišķīgo apsolījumu: “Lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4). Tādējādi tā ir Dieva griba, ka Jēzus dzīvo jūsos, lai jūs pasargātu. Kur mīt Jēzus un Viņa vārds, tur velnam vairs nav vietas. Bet, tāpat kā jūs nevar pasargāt atmiņas par mirušo pāvestu, arī Jēzus “piemiņa” vien jūs nespēs glābt no velna. Jēzum ir jādzīvo jūsos.

Tāpēc priekpilnā paklausībā Kristum un Viņa mācībai mēs mudinām mācītājus, skolotājus, evaņģēlistus un lajus visā pasaulē ieklausīties Dieva vārdā un tā mācībā par Kristu jūsos.

Cik brīnišķīga ir šī mūsu mīlošā Dieva atklāsme! Nekavējieties šo labo vēsti darīt zināmu citiem cilvēkiem, lai arī viņi zinātu, ka Kristus vēlas dzīvot viņos. Un noslēgumā – tā kā Dieva Gars jūs vada aizvien dziļākā Dieva vārda izpratnē, jūs drīz vien atskārtīsiet, ka, Dieva Gara mudināts, jūs bieži un ar prieku atzīstat: “Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā, tāpēc nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus. Un mana dzīve miesā tagad ir ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis Sevi par mani” (Gal.2:19–20).