Kristus ir augšamcēlies

Kristus uzcēlās no miroņiem. Tā raksta aculiecinieki Bībelē.

Miesa, kas bez dzīvības karājās pie krusta un tika guldīta kapā, uzmodās pagodināta un dzīvības pilna. Tiesa, mācekļi domāja, ka redz garu. Bet Jēzus viņiem sacīja: “Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” [Lk.24:38-39] Un Viņš rādija mācekļiem savas rokas un kājas. Tā kā viņi vēl neticēja, Viņš ēda viņu priekšā. Viņš sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.” [Lk.24:44]

Mūsdienās arvien lielāku un lielāku popularitāti iemanto doma, ka Jēzus augšāmcelšanās jāsaprot simboliski. Šīs mācības piekritēji uzskata, ka Jēzus kauli joprojām guļ kapā. Viņi skaidro augšāmcelšanos saprot, kā iespēju cilvēkam apglabāt pagātni un nodoties radikāliem centieniem, pārliecībā, ka no tā noteikti iznāks kaut kas labs. Tādējādi tiek no reliģijas tiek izveidota sociālpolitiska programma un noliegta kristīgās ticības centrālā doktrīna.

Jēzus miesīgā augšāmcelšanāš mums atnesa pilnīgu mierinājumu un mieru. Jēzus uzveica nāvi. Viņš nesa mūsu grēkus un grēku dēļ mira, bet uzcēlās bez grēka. Mūsu grēki tika pamesti tur. Jēzus Kristus “nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.” [Rom.4:25] Uzmodinot Jēzu no nāves Dievs apliecināja, ka Viņa Dēla izpērkošais upuris ir pietiekams, un grēks pasaulei ir piedots. Un mūsu grēks arī.

Tā nu mums ir pārliecība, ka visi Jēzū ticīgie celsies mūžīgai dzīvei. Jēzus saka: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” [Jņ.11:25] Apustulis Pāvils norāda, cik būtiska mums ir Kristus miesīgā augšāmcelšanās. Viņš raksta: “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība.” [1.Kor.15:14] Bet arī šodien nedz sludināšana, nedz ticība nav veltīgas. “Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.” [1.Kor.15:21]

Vai tad cilvēks neatdotu visu, lai tikai uzveikti nāves varu? Jēzus atdeva visu, lai mums uzveiktu nāvi. Tagad mēs varam ticības priekā sacīt: “Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” [1.Kor.15:56]

Grēks nes nāvi. Bet, ja grēks ir Kristus upura izpirkts, nāvei nav vairs varas pār mums. Tad nu drosmīgi ticēsim, ka Kristū mūsu grēki ir piedoti – piedoti mūsu krustā sistajā un augšāmceltajā Pestītājā. Arī mums Viņš saka: “Miers ar jums!”