Kristieši ir brīvi no Bauslības

Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni. [Gal.4:31]

Pāvils šeit noslēdz tēlaino runu par neauglīgo Baznīcu un auglīgo Bauslības tautu. Viņš saka: “Mēs neesam kalpones bērni”, tas ir, neesam pakļauti Bauslībai, kas dzemdē kalpībai, tas ir, biedē, apsūdz un dzen izmisumā, bet esam brīvi no Bauslības – Kristū; tātad Bauslība vairs nevar mūs biedēt un pazudināt.

Tā. nu – lai cik ļoti kalpones bērni mūs kādu laiku vajātu, tomēr mūsu mierinājums ir tāds, ka galu galā viņi tiks izstumti galējā tumsībā, un viņiem nāksies atteikties no mantojuma, kas pienākas mums kā brīvās bērniem. Kā dzirdējām, Pāvils izmanto vārdus “kalpone” un “brīvi”, lai atspēkotu Bauslības taisnību un apstiprinātu mācību par ticības taisnību. Īpaši rūpīgi viņš ir paskaidrojis vārdu “brīvā”, ko turpina skaidrot un mācīt arī nākamās nodaļas sākumā, izmantodams izdevību runāt par kristīgo brīvību, kuru ir nepieciešams labi zināt un pazīt.

Brīvība, kuru Kristus mums ir izcīnījis, šodien ir pats spēcīgākais ierocis, ar kuru mēs varam aizstāvēties pret pretinieku tirāniju. Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi aplūkot mācību par kristīgo brīvību – gan tādēļ, lai apstiprinātu mācību par ticības taisnību, gan arī, lai stiprinātu un mierinātu sirdis pret daudzajiem uzbrukumiem un daudzveidīgo apgrēcību, kura – kā. mūsu pretinieki apgalvo – nākot no Evaņģēlija.