Kas ir baznīcu sadraudzība

Pats vārds “sadraudzība” neatspoguļo dziļo un unikālo Jaunās Derības vārda κοινωνία nozīmi.

Šī κοινωνία ir dievišķs fakts, ticības artikuls: “Es ticu uz.. svēto sadraudzi”. Gluži tāpat kā ticības apliecībā vārdam “svēts” piemīt divas nozīmes (“svēti cilvēki” un “svētas lietas”), tāpat arī frāzei “Kristus miesas κοινωνία” (1.Kor.10:16) piemīt divkārša nozīme – κοινωνία ar Kristus sakramentālo miesu, kas notiek, ēdot Vakarēdiena maizi, un ar Kristus mistisko miesu.

κοινωνία, kas pastāv starp visiem patiesiem ticīgajiem, nevar tikt salīdzināta ar kādu cilvēcisku “sadraudzības” formu. Tā allaž ir, kā to skaidri apliecina Jāņa 1. vēstules 1. nodaļa, κοινωνία vienlaicīgi gan ar Tēvu, gan ar Dēlu. Tā sakņojas tajā κοινωνία, kas pastāv pašā Svētajā Trīsvienībā.

Patiesā “sadraudzība” ir tā, ko nevar dibināt pats cilvēks, draudzes vai baznīcas, bet kurai var vienīgi ticēt. Mēs ticam, ka šī sadraudzība pastāv visur, kur ir patiesā Kristus baznīca, Kristus miesa, Kristus līgava, kas ir apslēpta cilvēka acīm un kuru redz vienīgi Dievs. Mēs ticam šai apslēptajai baznīcai (kā Luters raksta savā “Par gribas verdzību”).

Mēs zinām, ka šī κοινωνία ir realitāte ne tikai mūsu baznīcā, bet arī visā kristīgajā pasaulē, kur vien pastāv patiesi ticīgie, kurus pazīst vienīgi Dievs. Taču, gluži tāpat kā šai baznīcai (šeit mums nevajadzētu runāt par redzamo aspektu) ir jātic tur, kur pastāv baznīcas pazīmes, tīrā Evaņģēlija pasludināšana un sakramentu pārvaldīšana, saskaņā ar Kristus iestādījumu, tāpat mēs esam spiesti atzīt κοινωνία eksistenci visur, kur pastāv baznīcas pazīmes, patiesās baznīcas pazīmes.

Baznīcu sadraudzība starp draudzēm (piemēram, vienā sinodē) vai baznīcām kā interkomūnija, kas tiek praktizēta baznīcā plašākā nozīmē, pati par sevi nav dievišķā κοινωνία, bet gan apstiprinājums tam faktam, ka mēs ticam šīs κοινωνία klātbūtnei.

Patiesā κοινωνία ir neredzama, gluži tāpat kā Kristus miesa ir neredzama. Baznīcu sadraudzību nodibināšana un praktizēšana ir cilvēciska rīcība, dievišķās κοινωνία atzīšana un praktiska pielietošana no cilvēku puses.