Kā mums ir jāizturas pret saviem ienaidniekiem

Varbūt kāds sacīs: vai Svētajos Rakstos mēs nelasām, ka arī svētie vīri, jā, pats Kristus un Viņa apustuļi, ir uzrunājuši savus ienaidniekus ar smagu un skarbu valodu? Vai tāda ir ienaidnieka mīlēšana un svētīšana? Atbilde: smagā, skarbā valoda un viņu nosodījums Tā Kunga Vārdā, ko dzirdam no svētajiem, nav vis cilvēku, bet gan paša Dieva spriedums.

Jā, tas viss ir svēti un pareizi. Tas ir Dieva darbs un spriedums, ka, pildot amata pienākumus, piemēram, tiesnesis piespriež nāvessodu vai bende to izpilda, vai mācītājs pēc Kristus prāta kādu norāj un pārmāca ar Dieva vārdu. Tomēr Kristus šajā vietā runā par to, kā mums kā indivīdiem ir jāizturas pret saviem ienaidniekiem ne tā, kā rīkojamies savā amatā. Par šīm individuālajām attiecībām Viņš saka: mīliet, svētījiet, runājiet labu!

Šai mīlestībai pieder arī tas, kas sacīts Mateja evaņģēlijā (5:42): “Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.” Pat ja tas ir tavs ienaidnieks, kas nonācis nelaimē, steidzies viņam palīgā un dari labu arī tam, kas tevi ienīst. Tas Kungs šeit min divus iemeslus, kāpēc mums jāmīl ienaidnieki un jādara tiem labu.

Pirmkārt, tā mēs kā labi bērni līdzināmies savam Debesu Tēvam: “Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļau niem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mt.5:44-45).

Runādams par sauli un lietu par diviem galvenajiem līdzekļiem, ar ko – mums dota zemes augļu svētība – Tas Kungs pilnīgā veidā aptver visu Dieva dāvanu bezgalīgo bagātību un svētības virs zemes, ko Viņš Saviem ienaid niekiem piešķir tikpat daudz kā Saviem bērniem un draugiem. Tada ir Dieva sirds attieksme, un šādai attieksmei ir jābūt arī mūsu sirdī. Otrs Tā Kunga pie minētais iemesls ir tas, ka pretēja gadījumā mēs nelīdzināsimies vis Viņam, bet gan pagāniem un bezdievīgajiem.

Viņš saka: “Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?” (Mt.5:46-47) Kristus vārdi vēlas pamodināt ikvienu, arī labu un dievbijīgu cilvēku, kas savā mīlestībā savtīgi mīl un kalpo tikai saviem draugiem.

Arī tik ļaunu cilvēku vidū, kādi ir zagļi un laupītāji, ir vērojamas savstarpējas draudzības saites. Kristus apgalvo, ka pat velniem ir sava veida kopība, citādi viņu valstība nevarētu pastāvēt (Lk.11:18). No tā tu pats vari spriest, cik dievbijīgs un ticīgs esi, ja draudzējies un izrādi laipnību tikai saviem draugiem! Tu esi tikpat dievbijīgs kā zaglis un laupītājs vai pats velns. Kristus pabeidz Savu runu šādi: “Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” (Mt.5:48).

Šī valoda ir jāsaprot šādi: te runāts par mīlestību, ko var saukt par pilnīgu tikai tad, ja tai ir īstais mērķis un pamats un tā ir atšķirīga no farizeju ap lamās mīlestības, kas neplūst no īstā avota. Īstai mīlestībai ir jāizriet no Dieva mīlestības uz mums un dievišķās dzīves cilvēka sirdī, ka mēs nemīlam tikai draugus, bet, saskaņā ar Kristus mācību, mīlam visus cilvēkus. Tā ir primārā Svēto Rakstu teksta jēga. Bet kurš gan nezina to, ka Dieva svētā Bauslība pavēl visa veida pilnību! Vai Dievs jelkad pārtrauks pieprasīt labu un nosodīt ļaunu, līdz mēs kļūsim pilnīgi pēc Viņa pilnības mēra? Nav taču iespējams, ka Dievs samierināsies ar kādām grēka nepilnībām mūsos?!

Vārdi – “kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” – ir Dieva Bauslības īstais mērķis un pamats. Šīs augstākās pilnības dēļ neviena miesa Dieva Bauslībā netop taisnota, bet Dievs vienmēr pavēl tieši šo augstāko pilnību, lai visas paklau sīgas sirdis tiektos pēc viena mērķa, kuru, atrodoties šeit, virs zemes, tās diemžēl nekad nesasniedz un joprojām paliek grēcīgas.