Izvērtējot savu dzīvi pēc pirmās Bauslības plāksnes

Noklausies šo e-publikāciju

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Sīnaja kalnā Tu devi mums Savu Bauslību [2.Moz.20:2-17], un vēlējies, lai tā kļūst par mūsu mērauklu visiem mūsu darbiem, vārdiem un domām. [1.Jņ.2:3, 3:24] Tāpēc itin visu, kas ar šo mērauklu nesaskan, Tu uzlūko kā grēku.

Ikreiz, kad es raugos šai kristāldzidrajā spogulī, es ieraugu tur savu neglītumu un iztrūkstos līdz sirds dziļumiem.

Mans pienākums ir mīlēt Tevi vairāk par visu. Bet tik bieži es iedegos mīlestībā uz pasauli un par mīlestību uz Tevi es piemirstu. [1.Jņ.2:15] Ak, Dievs, man vajadzētu Tevis bīties vairāk par visu! Bet tik bieži es piebalsoju grēkam, un bijība pret Tevi man izkrīt no prāta! Mans Dievs, Tu pieprasi, lai paļaujos uz Tevi vairāk par visu. Bet tik bieži mana sirds kļūst svārstīga grūtību priekšā, un baiļu pilns es sāku šaubīties par Tavām tēva mīlestības pilnajām rūpēm! Kungs Dievs, man vajadzētu Tevi paklausīt no visas sirds. Bet tik bieži mana stūrgalvīgā miesa pretojas šai paklausībai, un nereti es tieku sagūstīts grēka valgos. [Rom.7:23] Manām domām bija jābūt svētām, un manām vēlmēm – svētām un šķīstām. Bet tik bieži tas miers, ar ko Tu pildi manu sirdi, tiek traucēts ar tukšām un bezdievīgām domām. Man vajadzētu Tevi, Dievs, piesaukt no visas sirds. Bet tik bieži lūgšanu laikā mans prāts klejo, un rūpju nomākts tas Tavu atbildi nedzird.

Cik gan paviršs esmu lūgšanās, un cik kūtrs uz Tevi paļauties! Cik bieži ar savām lūpām gan lūdzos, taču nepielūdzu Tevi Garā un patiesībā! [Jņ.4:23-24] Cik neiedomājami ātri es aizmirstu par Tavas labvēlības pilnajiem darbiem! Ik dienas Tu bagātīgi izlej pār mani Savu žēlastību, taču ik dienas es aizmirstu par to pateikties! Cik gan vēsa ir mana attieksme pret neaptverami daudzajām dāvanām, kuras no Tevis es esmu saņēmis! Cik gan maza vieta manā sirdī ir vislielākajam svētumam! Es lietoju Tavas dāvanas, taču aizmirstu slavēt Tevi, kurš dāvājis tās. Esmu pieķēries stāvošiem ūdeņiem un pie skaidrā avota nesteidzos.

Tavi vārdi ir Gara un dzīvības vārdi [Jņ.6:63], bet arvien es tos nomācu un neļauju tiem nest augļus. [Mt.13:7] Svētā Gara iesākto darbu pie manis es pats arī izpostu. Labo nodomu dzirksteli, mani aizdegto, tik bieži es pats arī apdzēšu un nevēršos karstām lūgšanām pie Tevis, kurš vari šīs dāvanas vairot.

Mans Dievs! Šo un visu citu manu grēku un pārkāpumu vietā uzlūko Sava Dēla šķīsto un pilnīgo paklausību! Savas zemes dzīves laikā Viņš mīlēja Tevi pilnīgi un no visas sirds; galēja un neaptverama bija Viņa pieķeršanās Tev. Viņa darbi, vārdi un domas bija šķīsti; grēka netīrības tur nebija, vainas traipa vēl jo mazāk. [Jes.53:9] Visu to, kā man trūkst, es lielā paļāvībā smeļos no Viņa pilnības. Kungs, Sava mīļotā Dēla dēļ apžēlojies par Savu kalpu!

Āmen.