:: e – BAZNICA ::

Iedzimtā grēka pastāvēšana

Kādi ir iedzimtā grēka pastāvēšanas pierādījumi un kas apliecina, ka to iemanto visi dabiskā ceļā dzimuši cilvēki?

Tas izpaužas un izriet no sekojošām neapstrīdamām Svēto Rakstu liecībām:

• cilvēka vispārējā samaitātībā:

  Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā! Kas piedzimis no miesas, ir miesa, un, kas piedzimis no Gara, ir gars.” [Jņ.3.5-6]

  Nav nekādas atšķirības, jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. [Rom.3:22-23]

  Es zinu, ka manī, tas ir, manā miesā, nemājo labais. [Rom.7:18]

  Jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos. [Ef.2:1]

  Jūs, samaitāti būdami. [Lk.11:13]

  Kungs redzēja, ka pieaug cilvēka ļaunums uz zemes un viss, ko viņš veidojis, ik dienu savā sirdī domā tik ļaunu! [1.Moz.6:5]

  Cilvēka sirds domas ir ļaunas kopš viņa jaunības [1.Moz.8:21]

• prātā
  

  Miesiskais cilvēks nespēj uzņemt to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir muļķība. Viņš nevar to saprast, jo tas ir izdibināms garīgi. [1.Kor.2:14]

  Jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni! [Ef.5:8]

  Ne tādēļ, ka mēs paši no sevis būtu spējīgi kaut ko izspriest, bet mūsu spējas ir no Dieva. [2.Kor.3:5]

  Būdami aptumšoti saprašanā, atsvešināti no dievišķās dzīvības savas nezināšanas un sirds nocietinātības dēļ. [Ef.4:18]

• gribā
  

  Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos. [Fil.2:13]

  Miesas prāts ir naidā ar Dievu, tas nepakļaujas Dieva bauslībai, nedz arī to spēj. [Rom.8:7]

• iemantošanā
  

  Redzi, ar vainu es esmu piedzimis, grēcīgs, kopš māte mani ieņēma. {Ps.51:7]

  Tādēļ: kā caur vienu cilvēku grēks ir ienācis pasaulē un caur grēku nāve, tā arī nāve ir iespiedusies visos cilvēkos, jo visi ir grēkojuši. [Rom.5:12]

• nolādētībā
  

  Viņu vidū arī mēs reiz dzīvojām savās miesas iekārēs, rīkodamies pēc miesas iegribām un iedomām, un pēc savas dabas bijām dusmības bērni tāpat kā visi pārējie.[Ef.2:3]