Grūtu lēmumu krustcelēs

Dažreiz, kad jāpieņem kāds lēmums, mēs sev vaicājam: “Kāpēc ir tik grūti izšķirties un kāpēc mana dzīve vispār ir tik sarežģīta?” Var atbildēt – mēs dzīvojam nepilnīgā un grēcīgā pasaulē, un tāpēc mūsu saprāts un spriešanas spējas nav pilnīgas: “Nepilnīga ir mūsu atziņa”, un mēs “redzam mīklaini, kā spogulī” (1. Kor. 13:9-12).

Tieši tāds ir mūsu pasaulīgais un garīgais pamats, kad jāpieņem grūti lēmumi. Garas, mācītu vīru sastādītas pamācības, kā katrā gadījumā izvēlēties un izlemt, nepalīdz. Dzīves līkločos var sastapt daudzas iespējas izvēlēties sānceļus vai piešķirt kristīgajiem principiem citu jēgu pēc savas patikšanas.

Ikvienam grūtam lēmumam ir arī ētiskā puse. Ārkārtējās situācijās šķiet neiespējami atrast izeju, ko var nosaukt par labu vai vienīgo labo. Pat vislabākā izeja nešķiet īsti laba.

Attiecībā uz šo problēmu daži filozofi norāda uz “aptuvenu lēmumu”, kas nozīmē “tuvākais vislabākajam”. Kristīgi skaidrojot, to var saprast šādi: kad pēc pamatīgām pārdomām un vaļsirdīgas lūgšanas pēc Dieva palīdzības un vadības pienāk izšķiršanās brīdis, jādara tas, kas šķiet vislabākais. Tu esi lūdzis palīdzību, un tagad vairāk nav iespēju, no kurām izvēlēties.

Šajos jautājumos ir arī kāds neapgāžams arguments – atsaukšanās uz Dieva visredzību. Mūsu debesu Tēvs rūpējas par visu dzīvo, arī par putniem un lilijām. Tāpēc Viņš pilnīgi pamatoti var mums jautāt: “Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mt. 6:25-34). Jāsaprot: pat vissarežģītākajās situācijās mēs varam sev teikt, ka Dievs ir radījis saprātīgu pasauli, tāpēc Viņš noteikti palīdzēs rast mums nepieciešamo risinājumu. Iespējams, tas nebūs viegli, bet “ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod” (Mt. 7:8).