Bībeles pamatprincipi, kas padara zinātni iespējamu

Dievs ir visa Radītājs no nekā (“.. paskaties uz debesīm un zemi un, redzēdams visu, kas tur ir, saproti, ka to radījis Dievs no nekā, un tāpat ir radusies cilvēku cilts.” [2.Mak.7:28]).

Dievs visu radījis no nekā ar savu Vārdu, kas pieder Dieva paša būtībai, jo ir Dievs (“Iesākumā bija Vārds (), un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” [Jņ.1:1-3]); secinājums – radītās pasaules pamats ir Dievā, un šis pamats ir garīgs, nevis fizikāls; !!! Nekas – vislabākais materiāls, vārds – vislabākais instruments (visprecīzākais, visproduktīvākais, visspēcīgākais)

Šo pasaules dievišķo garīgo pamatu var izprast vienīgi caur atklāsmi (“Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.” [Ebr.11:3]) un šī atklāsme ir arī pamats zinātnei, kas radusies uz Bībeles pamata.

Tā kā radības pamatā ir vārds, kas to rada un uztur (“vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva vārda spēkā .. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ” [2.Pēt.3:5, 7], tad šī ar vārduradītā un ar vārdu uzturētā pasaule ir ar vārdiem saprotama (domas – arī ir vārdi!!!), ar vārdiem izsakāma un aprakstāma– jo zinātne nav tikai iekšēji priekšstati vai zināšana, bet īpaši – šo priekšstatu zināšanu “ietērpšana vārdos”; valodas nozīme (zinātnes epistemoloģija: !!!)

“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” [Jņ.1:14] – Tas, ka Dievišķais vārds, caur kuru un uz kuru radītas visas lietas, tapa cilvēks –Kristus – , tas parāda arī radītā cilvēka īpašo statusu (cilvēks radīts pēc Dieva līdzības. [1.Moz.1:27]) – no tā izriet arī cilvēka principiālā spēja intelektuāli saprast un verbāli izteikt radīto pasauli, atklāt tās noslēpumus un izmantot tos praktiski; valoda kā Dieva dota, zinātnes pirmais precedents – dzīvnieku nosaukšana vārdā (“Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds. Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu.” [1.Moz 2:19-20] – ! – klasifikācija, pētniecība, analīze, secinājumi)

Dieva pavēle cilvēkam: pakļaut pasauli un to pārvaldīt – zinātnes un tehnoloģiju leģitimācija. Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” [1.Moz.1:26] – t.i., – cilvēks tikai daļēji iekļaujas dabā, jo ar īpašu Dieva dotu uzdevumu ir izcelts tai pāri.

[Pārpublicēts no SciRePrints arhīva]