Tu redzi sadaļas e-refleksijas arhīvu
Par kādu laimi iet runa, ko vēlam smaidošām sejām un pacilājošā noskaņojumā? Vai nav naivi cerēt, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo? Jo kļūst arvien sliktāk pasaulē un nāk aizvien ļaunāki laiki: “…līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana.” [Dan.9:26]
Turpmāk mēs īpaši aplūkosim būtisko jautājumu par atšķirīgiem šī brīnumainā mielasta viesiem, kur vieni ēd un dzer uz dzīvību, bet citi uz nāvi. Tāpēc ņemsim nopietni un izpratīsim gan pirmo ļaužu sirdsapziņas raizes, gan otro pašpārliecinātību.
Apustulis ir sacījis: “..[Evaņģēlijs] ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim.” (Rom.1:16) Tie nav neskaidri vai divdomīgi vārdi. Jūdiem un grieķiem, tas ir, visiem cilvēkiem, ir vajadzīgs Evaņģēlijs, Dieva spēks, lai viņi ticētu un tiktu izglābti no dusmības, kas ir jau atklājusies.
Daudzās valstīs kristiešu draudze dzīvo ne vien mierā, bet arī labklājībā, un par to mēs varam būt pateicīgi.
Garīgajai valstībai ir pavisam cits uzdevums un citāda būtība. Tā nav domāta, lai uzturētu taisnību, bet gan lai dāvātu cilvēkiem grēku piedošanu. Šī valstība nav domāta laicīgām rūpēm, bet gan pestīšanai. Šeit neizpaužas Dieva gādība par fizisko eksistenci, bet gan Viņa vēlme mūs visus glābt savā mūžīgajā valstībā.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)