Pirmais, kas kristietim jāapdomā, ja tas vēlas ieraudzīt patiesu Svētā Vakarēdiena gaismu, prieku un augļus un nevēlas izaicināt nāvi, ir tas pats, ko jau runājām par Kristību, proti, neviens nedrīkst nākt un uzlūkot Vakarēdienu tikai ar ārējām acīm vai vienīgi ar prātu. Te nepieciešams kas vairāk – garīgas acis un garīgs prāts. Te acis ir cieši un neatlaidīgi jāpiesaista Dieva vārdam. Te vajadzīga dievišķā dāvana, ticība; jā, un te neiztikt bez Dieva žēlastības.
Lasīt tālāk »
Četri tīņi nolēma pretoties pastāvošajai kārtībai. Viņi to nedarīja, lai kļūtu par dumpiniekiem. Viņi nevēlējās atšķirties vai izcelties. Viņi gribēja vienīgi paklausīt Dievam, kā viņi to bija mācījušies no saviem vecākiem un Bībeles. Viņu ticība lika tiem rīkoties citādāk, nekā to darīja pārējie vienaudži. Ticības dēļ viņi kļuva par dumpiniekiem.
Lasīt tālāk »
Es esmu pakļauts nožēlojamai, grēcīgai samaitātībai, un tā ir mans liktenis. Iedzimtais grēks ir mans nesvētais mantojums, ko ikviens mantojis no saviem senčiem.
Lasīt tālāk »
“Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī” (Lk.2:34). Tāda ir Kristus persona un Viņa darbi.
Lasīt tālāk »
Bez šaubām, kristieši nekaro, viņu starpā nav pasaulīgās varas, viņu pārvalde ir garīgā pārvalde un garā viņi ir pakļauti tikai Kristum. Tomēr ar miesu un mantu viņi ir pakļauti pasaulīgajai varai un viņu pienākums ir būt paklausīgiem.
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)