Dažādība taisnošanas mācībā
Tikai Dieva žēlastības un Viņa sirds apžēlošanās dēļ Viņš pieņēma sava Dēla nopelnus grēcinieku taisnošanai. Tā tiek viņiem dota kā jauna, nevainojama esamība – “būt taisnotam”! Viņiem tiek piešķirts Kristus taisnums [2.Kor.5:21] un viņi tiek atbrīvoti no grēka parāda, vainas un pelnītā soda [Rom.4:7-8]. No Dieva viedokļa viss, kas nepieciešams, lai grēciniekiem atvērtu debesis, ir jau izdarīts [2.Kor.5:19]. Ja piedošanu saņēmušais grēcinieks ir izlīdzis ar Dievu, viņš izjūt arī iekšēju mieru un pārliecību par savu pestīšanu. Atverot ticības durvis, visi grēcinieki tiek aicināti debesu valstībā [2.Kor.5:20; Rom.5:1-2].
|
TEOLOĢIJA VAI DOKTRĪNA |
NEPATIESA VAI RAKSTOS NEPAMATOTA MĀCĪBA |
PAREIZA, RAKSTOS PAMATOTA MĀCĪBA |
|---|---|---|
| KALVINISMS | Uzsver daļēju izpirkšanu. Dievs izlīdzina attiecības starp sevi un grēciniekiem ar Kristus nopelna palīdzību, bet tās pieejamas tikai izredzētajiem; izpirkšana tikai “izredzētajiem”. | Saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris visu cilvēku labā [1.Jņ.2:2]. Dievs neatlaiž grēkus kā loterijā vai konkursā, kurā tikai dažiem ir lemts uzvarēt. “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” [Jņ.1:29; sk.arī 2.Kor.5:19; Kol.1:20; Ebr.2:9]. |
| AUSTRUMU ORTODOKSIJA | Vairākas savas mācības pamato nevis Bībelē, bet citos rakstos. Neuzsver, ka Kristus darba galvenais mērķis ir nest grēciniekiem atbrīvošanu no vainas un grēka soda. Uzsver, ka Kristus inkarnācijas un pestīšanas mērķis ir cilvēka “dievišķošana”. Neuzskata, ka grēcinieki ir pilnīgi grēka samaitāti [Rom.3:23] un ka tie tiek glābti tikai caur ticību. | Jēzus ir teicis: “Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem” [Mt.20:28]. Bībele māca, ka cilvēks ir pilnībā grēka samaitāts un bez jebkādas cerības: “Miesas cilvēki nevar patikt Dievam” [Rom.8:8; sk. arī Ef.2:1]. Raksti māca, ka grēciniekus taisno vienīgi dievišķā žēlastība, kuru saņem caur Dieva ticības dāvanu [Ef.2:8-9]. |
| POPULĀRAIS EVAŅĢĒLISMS | Tieksme uzsvērt, ka taisnošana notiek tad, kad Dievs redz konkrētā indivīda ticību dzīvē, vai arī tādēļ, ka cilvēkam ir “dzīvas attiecības ar Kristu”. Tas ir ļoti bīstams subjektīvisms, kas apšauba vienīgi Kristum pienākošos godu, kā arī ieved ticīgo garīgā neziņā [Gal.3:3, 5:1; Rom.4:20-21]. | Taisnošana ir noticis fakts, nevis iespējamība. Visu, kas nepieciešams mūsu pestīšanai, Kristus ir paveicis [Jņ.17:4]. “Viss piepildīts!” [Jņ.19:30]. Dievs ir pasludinājis visus grēciniekus par taisnotiem Kristus dēļ [2.Kor.5:19]. Viņa taisnums, nevis mūsu ticība ir taisnojis mūs [Lk.18:13-14]. |
| ROMAS KATOLICISMS | Līdztekus Bībelei lieto arī citus rakstus. Atsakās no Bībeles patiesības, ka taisnošana notiek tikai caur ticību. Noliedz, ka cilvēks var būt pilnīgi drošs par visu grēku atlaišanu. Māca, ka dievišķā žēlastība tikai iesāk grēciniekā pestīšanas procesu. Pestīšanu var sasniegt, noejot garu “garīgās attīstības” ceļu. Dievs dod tam savu žēlastību, taču arī grēciniekiem kaut kas jādara. | Mūsu taisnošana jau ir pilnībā pabeigta, un tā nav “jāmeklē” vai jāpapildina ar mūsu neadekvātajiem darbiem vai ticību. Kristus ir dzīvojis nevainojamu dzīvi mūsu dēļ un ir “dāvājis” visus savus nopelnus mums, tādēļ mēs varam būt droši, ka esam glābti [2.Tim.1:9-12]. |
Ieskaties
Svētais Gars pārliecina par grēku
Augsburgas ticības apliecības priekšvārds
Dogmatiskums, vēsturiskums
Atbilde ikvienam, kas vaicā par cerības pamatu mūsos
Kā Kristība saistīta ar iknedēļas dievkalpojumu
Kristus uzkāpšana debesīs