Cilvēku skaits nav izšķirošais

Noklausies šo e-publikāciju

“Un Tas Kungs sacīja Gideonam: “Pie tevis ir pārāk daudz karotāju, lai Es varētu nodot Mideānu viņu rokā un lai Israēls nevarētu Manā priekšā dižoties, sacīdams: es pats esmu sev ar savu roku sagādājis glābšanu.”” [Soģu 7:2]

Kaut kas tāds nebija pieredzēts – karavadonis uzskatīja, ka karapulks ir pārāk liels, lai stātos pretī ienaidniekam. Vienmēr taču ir tā – jo vairāk karavīru, jo labāk. Jo labāks apbruņojums, jo lielākas cerības uzvarēt. Arī mēs parasti tā spriežam un domājam.

Taču šis karš bija neparasts, jo tajā Dievs Savai tautai gribēja parādīt, ka tieši Viņš izšķir kaujas iznākumu.

Gideons saņēma Dieva norādījumu, lai visi nobijušies kareivji tūlīt dodas mājup, un vairums tā arī darīja.

Karapulkā vēl joprojām bija desmittūkstoš vīru, un Tas Kungs lika viņus pārbaudīt ar nākamo uzdevumu. Viņiem bija jādzer no strauta. Vairākums karavīru ūdeni dzēra, nometušies ceļos. Bet mazākums, trīssimt kareivju, zināja, ka ik mirkli jābūt gataviem cīnīties, tāpēc viņi no strauta dzēra tikai pa drusciņai – no rokas mutē.

Tas Kungs deva norādījumu Gideonam, lai viņš ņem sev līdzi šos trīssimt vīrus, bet pārējie lai dodas mājās. “Ar šiem trīs simti vīriem .. Es jūs gribu izglābt.” Un Dievs izglāba Savu tautu.

Šajā notikumā Dievs uz visiem laikiem deva tautai noderīgu mācību: Tā Kunga karā cilvēku skaits nav izšķirošais.

Mēs bieži maldāmies, domājot, ka cilvēku skaitam ir liela nozīme. Mūs fascinē milzīgas masas. Mēs priecājamies, ja mūsu pulkam pievienojas cilvēki ar augstiem amatiem un tituliem. Mums ļoti svarīgs šķiet dalībnieku daudzums sapulcēs un konferencēs.

Šodien lasītajos vārdos Dievs atklāj mūsu maldīgos uzskatus. Viņš negrib, lai domājam, ka garīgas cīņas varam uzvarēt paši saviem spēkiem. Raugoties no garīgās perspektīvas, baznīcēnu skaitam un veiksmīgiem organizatoriskiem pasākumiem nav nekādas nozīmes, ja Dievs mūs neatzīst par Savējiem.

Nav svarīgi, cik daudz cilvēku spējam sapulcināt un cik iespaidīgi izskatāmies pasaules acīs. Svarīgākais ir pulcināt garīgi dzīvus un ticīgus cilvēkus.

“Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” [Rom.8:31]. Šī atziņa lai dod mums drosmi ticības cīņā!