Baznīcas raksturīgās iezīmes jeb kur ir baznīca?

Ja tiem, kas atrodas ārpus baznīcas, jautājums par baznīcu vienmēr atbildams viennozīmīgi, baznīcas iekšienē un tiem, kas baznīcai pieder, tas paliek atklāts un izvirzās atkal un atkal – kā jautājums, uz kuru sniegtās atbildes tiek uzskatītas par nepietiekamām un neapmierinošām.

Taču ir jāatzīst: Kur ir baznīca, tā ir vai nu pilnībā, vai nav nemaz. Tā konkrēti pastāv savos locekļos. Dalījumam „redzamajā un neredzamajā baznīcā“, „ticības baznīcā un vēsturiskajā baznīcā“, „baznīca un baznīcas vēsturiskās formas“ nav pamatojama Jaunajā Derībā. Tur, toties ir tāds dalījums, kā īsta un neīsta baznīca. Šādu vērtējumu nosaka tīras vārda sludināšanas un pareizas Sakramentu pārvaldīšanas kritēriji.

Baznīcas pamatdefinējums arī baznīcas sadalīšanās apstākļos ir visām baznīcām viens un tas pats: baznīcai pamats ir Jēzus Kristus personā, darbā, un tā dzīvo vienīgi no Svētā Gara spēka. Tā pastāv no vārda un šajā vārdā (Mt.28:8 u.t.; Mk.16:15 u.t.; Mt.16:18; 1.Kor.3:11 u.t.). Redzama baznīcu vienotība šīs pasaules laikā mums nav apsolīta. Drīzāk gan vienmēr būs cīņa starp patiesu un nepatiesu baznīcu un tādai jābūt, un tā ir baznīcas iezīme šīs zemes gaitās. Ne vienotība ir patiesība, bet gan vienīgi patiesībā ir īsta vienotība, un tās robežas taps redzamas tikai beigu tiesā, “ka sods sākas pie Dieva nama” (1.Pēt.4:17) un, kas attiecas uz katru cilvēku un visām baznīcām.