Ar liekulību nākt Dieva acīs

Ak, cik gan briesmīga ir sirds tumsa, cik briesmīga ir vecās čūskas iesētā apstulbotība, ka cilvēks nebaidās ar liekulību nākt Dieva acīs, kas ir kā uguns liesmas!

Tas Kungs izmeklē sirdis un īkstis, jā, Viņš ir mūsu domu un sirdsprāta Tiesnesis! Viņš pazīst tavus motīvus, vai tu patiesi vēlies bēgt no grēka, vai arī vēlies to paturēt. Kā gan tu vari lūgt un patiesi ticēt, ja neesi krietns un godīgs Viņa priekšā, bet visa tava lūgšana ir īsta liekulība?

Liekulība var izpausties arī tā, ka cilvēks vēlas kļūt brīvs no daudziem grēkiem, bet atļaujas izņēmumus un saglabā sev dažus miesas grēkus; vai arī cilvēks vairās tikai no ārējiem grēkiem, kā to darīja farizeji, bet nebaidās glabāt grēkus savā sirdī; vai arī tas izvairās no grēkiem, kas var radīt neērtības un nepatikšanas, taču mierīgi dzīvo citos, kas sniedz kādas kaislības vai baudas, kā, piemēram, paštīksme un garīga augstprātība, pašapmierinātība par savu garīgo saprašanu, lepnums par savu apdāvinātību vai savu nopietnību. Šie grēki var izrādīties visindīgākais ļaunums, kas pretojas Dieva žēlastībai.

Visbeidzot, aplama liekulība pret sesto bausli ir sastopama arī tad, kad cilvēks vispirms lūdz: “Neieved mūs kārdināšanā!”, bet pēc tam pats labprātīgi pa taisno dodas pretī kārdinājumiem. Tā, piemēram, tu zini, ka zināmā vietā sabiedrībā vai pie kādiem cilvēkiem tu katrā ziņā sastapsi kārdinājumus, bet tu tik un tā dodies uz turieni, un, atrazdamies pie šī kārdinājuma namdurvīm, tu joprojām lūdz: “Neieved mūs kārdināšanā.”

Tu vai nu vieglprātīgi kārdini To Kungu un izaicini Viņa taisnās dusmas, pats krizdams kārdinājumā, vai arī padodies kādam kārdinājumam, kas ar milzīgu spēku velk tevi iekšā grēkā. Tomēr, lai kā tas būtu, tu apzinies savu nožēlojamo stāvokli, tāpēc tev vispirms ir jālūdz spēks bēgt no ārējā kārdinājuma. Ja tev nav spēka pat bēgšanai, tad vēl mazāk spēka tev būs šo kārdinājumu atvairīt. Tā cilvēks labprātīgi dodas kārdinājuma varā (Jēk.1:13-14).

Atšķirīgs gadījums ir tad, ja cilvēkam nākas sastapties ar pasauli un ļaunu sabiedrību sava aicinājuma dēļ, kas tik daudzām dievbijīgām sirdīm šajā laikmetā rada lielas raizes un problēmas. Viņiem bijīgi un cītīgi ir jālūdz šis lūgums, apzinoties, ka “Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma” (2.Pēt.2:9).

Tāpat viņiem ir jāpatur prātā, ka viņu brāļiem pasaulē ir uzliktas tādas pašas nastas un līdzīgi kārdinājumi. Kuru pasaule tik spēcīgi nekārdina, to vairāk kārdina miesa un velns – ikvienu saskaņā ar viņa vecumu un nodarbošanos. Katram šo kārdinājumu ir tik daudz, ka “taisnais tikko tiek izglābts” (1.Pēt.4:18), un, kad viņa paša spēks to pieviļ, tam no visas sirds ir jāpiesauc visvarenais Dievs.

Ja vēlies būt krietns, godīgs un vairīties no visa ļauna, arī no savas sirds slepenā ļaunuma, grēcīgām kārībām, dusmām, atriebības, elkdievības vai paštīksmes, tad vispirms tev ir jāpiedzīvo ļaunā vara. Tieši šis garīgais bauslis – “tev nebūs iekārot” – izraisa manī visu veidu kaislības un kārības, saka Pāvils. Apokrifos ir teikts, ka ikvienas īstas kalpošanas sākums ir saistīts ar dvēseles kārdinājumiem (Sīr.2:1), kas būs ne tikai no ārpuses, bet arī no dumpīgās, cilvēkā mītošās samaitātības (Rom.7:9).