Ar Jēzu? un pret mums?

Noklausies šo e-publikāciju

“Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Mt. 12:30)

Te mēs redzam atšķirību starp mums un Dievu. Kristus saka, Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani (Mt. 12:30). Mācekļiem Viņš saka – kas nav pret jums, tas ir ar jums (Lk. 9:50).

Man pat nekas vairāk te īpaši nebūtu jāskaidro, jo tie, kas ir ar Kristu, tiem šo rakstu vietu būtība tā pat bij skaidra, bet tiem, kam nav skaidrības šinī jautājumā – tie tāpat manī neklausīsies. Bet tomēr es runāšu; runaju, runājot kā atkārtodamies. Raksturīgākā kļūda ir miksēt vai jaukt šo divi rakstuvietu jēgu, lidz sanak: „Tie, kas ir ar Jēzu – tiem jābūt ar mums”… mhm… „kas nav ar mums tie ir pret mums”.

Redzi, Jēzus norāda, ka nav pestīšanas nevienā citā; nav cita ceļa pie Dieva kā vien caur Kristu. Savukārt mācekļi ir sūtīti pasaulē sludināt šo vēsti un katrs, kas šo vēsti neatraida var saņemt ticības dāvanu.

Turpretim vells, viltus pravieši un cilvēku samaitātais prāts mudina visus kļūt par viena klana dalībniekiem. Ticības minimums, ko antikrists pieprasa ir –„1. atzīsti, ka Dievs ir…un 2. es esmu viņa pravietis”. Šāda ticība nudien nav neko sarežģīta, jo to, ka Dieva nav – to apgalvos vienīgi muļķis. Turklāt otrā daļa ērti atvieglina sirdsapziņu, mierinot un mudinot paļauties uz to autoritātes vairāk kā uz paša savēju.

Taču šāda pat ticība piemīt vellam un visiem kritušajiem eņģeļiem, kuri bailēs drebēdami gaida savu tiesas dienu un tāda – neīsta ticība spēj dot vienīgi virspusēju mierinājumu un kopīgas vienotības ilūziju. Tādiem “ticīgajiem” visas pārējās lietas (t.s. Jēzus) paliek tikai pastarpināti svarīgas, jeb citiem vārdiem sakot otršķirīgas, vai vēl asāk sakot, – vienaldzīgas.

Savādāk ir ar patiesi ticīgu kristieti. Tas nekad nesamierināsies ar maldiem ar ko viņš vai viņa tuvākie tiek piebaroti. Tāds neies, draudzīgi čalodams „brāļiem” līdzi uz aizzāģētas laipas, bet stāvēdams tās galā sauks: „AK, JEL ATGRIEZIETIES, AKLIE !”.

Daudz svarīgāk par draugu „draudzīgo jūtu neaizvainošanu” ticīgais uzskata t.s. draudzīgo dvēseļu glābšanu.

Redzi, ari mēs nemeklējam lai jūs, draugi, sekotu mums. Šī nav propaganda, jeb uzsaukums visiem luterticīgajiem pievienoties KLB. Ne jau ārējajā sadraudzībā ir (vai būtu) iespējama pestīšana, bet Kristū. Mums pietiek ka esi svēto biedrībā; mums pietiek, ka tu neesi pret mums. Ja tu mūsu sludināšanu nenoraidi, tu jau esi mūsējais (iespējams, ka jau esi nācis vai vēl nāksi pie ticības).

Bet, ja tu neesi ar Jēzu, tad gan tava dvēsele patiesi ir briesmās, jo tā, draugs, tu esi pret Dievu.