Apustuļa Barnabas diena

11.jūnijā tiek atzīmēti mazāk izplatīti baznīcas svētki, kuros tiek pieminēts viens no pirmajiem 70 Dieva labās vēsts ziņnešiem – Kiprā dzimis levīts, vārdā Jāzeps.

Viņš pievienojās apustuļu pulkam neilgi pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs (Ap.d.4:36-37) un turpmāk Jāzeps tika saukts par Barnabu, kas tulkojumā nozīmē: Mierinājuma dēls.

Barnaba bija viens no pirmajiem, kas pieņēma Saulu no Tarsas (apustuli Pāvilu), jo pārējie mācekļi neuzticējās dedzīgajam kristiešu vajātājam, un, ticēdams, ka Dievs spēj izmainīt cilvēku sirdis, aizbildināja Pāvilu citu priekša.

Pēcāk apustuļi sūtīja Barnabu kopā ar Pāvilu uz Antiohiju, lai stiprinātu turienes kristiešus un likvidētu tur izveidojušos divkopienu draudzi. Viņu uzdevums bija apvienot jūdu un nejūdu ticīgos vienā baznīcā.

Kad apvienošanas darbs bija paveikts, Antiohijas draudze sūtīja Barnabu un Pāvilu sludināt Evaņģēliju tagadējās Turcijas teritorijā dzīvojošiem. Pēcāk viņi šķīrās un Barnaba devās uz savu dzimto Kipras salu darīt Jēzus mācekļiem kipriešus.

Savā dzimtenē Barnaba mirst kā ticības apliecinātājs, kad vietējie Kristus ticības vajātāji viņu nomētājuši akmeņiem.

Saskaņā ar kristīgo tradīciju apustulis Barnaba tiek uzskatīts par Kipras baznīcas pamatlicēju.