Trīs galvenās mācības par Kristību

Kuri ir tie vārdi, kas māca mums Kristības nozīmību un vērtību? Kuri ir tie vārdi, kas ir piesaistīti ūdenim?

Mateja evaņģēlijā (28:16-20) un Marka evaņģēlijā (16:16) mēs lasām, kad laiks bija pienācis un mūsu Kungam Jēzum no zemes bija jāatgriežas pie Tēva, Viņš saaicināja Savus mācekļus uz Galilejas kalna un, kad viņi bija saaicināti, visu klātbūtnē Viņš uz tiem runāja un sacīja:

“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā..”

“Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.”

Šajos vārdos mums ir dotas trīs galvenās mācības par Kristību. Pirmkārt, mēs te uzzinām, ka Kristība nav no cilvēkiem, tā nav cilvēku radīta un izgudrota, bet tai ir dievišķa izcelsme, kārtība un iedibinājums. Tās Autors ir Viņš, kam pieder visa vara debesīs un virs zemes, un šis iedibinājums attiecas uz visām tautām, jo tas ir iekārtots un apzīmogots trīsvienīgā Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Jau no šī fakta vien mēs varam secināt, ka Kristībai ir īpaša jēga un no-zīme, jo, kā M. Luters saka, ja Dievs kaut ko iedibina un pavēl, tam nepārprotami ir liela jēga un nozīme un tā nav sīka lieta, pat ja ārējā ziņā šī lieta ir niecīgāka par salmiņu. Cik gan daudz vērtīgāks ir tas, ko Viņš ir iedibinājis visām tautām, visai pasaulei un kas skaidri pasludina, ka tas notiks Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Vēl papildu apliecinājums šī iedibinājuma augstajai vērtībai un nozīme ir tas, ka lielais Kungs arī pats pieņēma Kristību, — toreiz debesis atvērās un. Svētais Gars kā balodis pār Viņu nolaidās, un Tēva balss no debesīm sacīja. “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts..” (Mt.17:5). Nav nekādu šaubu, ka Kristībai ir ļoti liela nozīme!

Otrkārt, pieminētajos vārdos mēs redzam, ka Kristība pēc Evaņģēlija pasludinājuma seko ka otrs žēlastības līdzeklis, kas izraisa ticību un jaunpiedzimšanu. “Māciet un kristījiet,” sacīja Jēzus, “ejiet un māciet visas tautas un kristījiet tās Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.”

Mīlestībā bagātais Kungs iepriekš paredzēja un zināja visu lielo nelaimi un postu, mūsu vilcināšanos ticēt, un dāvināja mums Evaņģēlija pasludināmu, ka Dievs Kristū ir samierinājis pasauli ar Sevi, ka grēks ir izdeldēts, ka Dieva taisnīgās prasības piepildītas, ka grēka siena un ienaids nojaukts un ka neviens ticīgais nepazudīs.

Taču mūsu mazticīgajām sirdīm piemīt visa veida vājības un šaubas, kas vaicā un saka: “To dzirdēt ir jauki un mierinoši, bet kā gan es varu zināt, ka tas attiecas arī uz mani? Es vēlos ticēt Kristum un būt līdzdalīgs Viņa nopelnā, bet – kaut es droši varētu zināt, ka man tiešām ir līdzdaļa Viņa nopelnā! Kaut es tikai zinātu, kad, kur un kādā veidā es esmu ieguvis šo līdzdalību! Ja vien Dievs būtu vēlējies atklāt jūtamā veidā, ar kādu ārēju un redzamu rīcību, ka es varētu zināt, kad un kā es to saņēmu” utt. Redzi, arī šo vājību, šo mūsu nopūtu un vajadzību žēlastības pilnais Kungs ir apmierinājis.

To Dievs ir paveicis Kristībā, kur Viņš mums ir devis ārēju rīcību Savā draudzē, kur vienā reizē ir sniedzis katram atsevišķam cilvēkam to, ko Evaņģēlijs pasludina visiem. Tāpēc mums ir jāapzinās, ka esam saņēmuši lielo dārgumu, tagad pavisam skaidri zinādami, kad, kur un kādā veidā mēs esam to saņēmuši. Tādēļ Viņš pieminētajos vārdos ir saistījis glābšanu pie redzamas un pasaulīgas lietas – ūdens. Viņš būtu varējis piesaistīt glābšanu jebkurai citai lietai, un iedarbība būtu tāda pati. Taču galvenais šeit ir tas, ka tā bija redzama šīs pasaules lieta jeb, pavisam īsi formulējot, ka tas bija mūsu maņām uztverams līdzeklis, pie kura ir piesaistīti neredzami žēlastības dārgumi.

Treškārt, ja mēs tālāk vaicājam, kādus žēlastības dārgumus Tas Kungs ir piesaistījis Kristībai, ko un cik daudz mēs tur saņemam, tad mums atkal jāielūkojas paša Kristus vārdos. Tur sacīts ne vairāk un ne mazāk kā “tiks izglābts”. “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts.”

Glābšana nozīmē to, ka mēs topam glābti no visiem saviem grēkiem, no nāves un no velna varas un topam iecelti garīgās dzīves nebeidzamajā mantojumā un bagātībā, ka šeit ar vienu reizi mēs saņemam visu žēlastību, dievbērnību, godu un godību, kurai bijām nolemti radīšanā, tomēr no šīs godības ar grēku bijām atkrituši. Tā Kristus mūs svētī ar visu Savu darbu un ciešanām, ar Savu nāvi, augšāmcelšanos un mums izcīnīto taisnību.

Ak, neizteicamais mīlestības nodoms! To visu Kristus ar šiem vārdiem ir vēlējies piesaistīt Kristības ūdenim, lai šādi ar redzamu zīmi ikviens cilvēks Viņa draudzē varētu kļūt par Dieva žēlastības mantinieku un tā mēs tiktu mudināti saņemt un turēt dārgu Viņa lielo, garīgo un neredzamo dāvanu baudot visu tās mierinājumu.