Turēt Dievu pie vārda

2.Samuela grāmatas 7.nodaļā mēs lasām, kā Dāvids pēc tam, kad Dievs bija devis īpašu apsolījumu par svētību un uzturēšanu viņam un viņa namam, nāk Tā Kunga priekšā, tur Viņu pie vārda un lūdz, lai Viņš piepilda, ko Pēc dažiem sirsnīgiem pateicības vārdiem un zemošanās viņš par šiem apsolījumiem saka: “Un nu, Kungs, mans Dievs, to vārdu, ko Tu esi runājis par Savu kalpu un viņa namu, to piepildi uz mūžīgiem laikiem un dari, kā Tu esi runājis!” (2.Sam.7:25)

Drīz pēc tam viņš saka: “Tad nu, Kungs, mans Dievs, Tu esi Dievs, un Tavi vārdi ir patiesība! Un Tu tik daudz laba esi solījis Savam kalpam. Lai tagad Tev labpatīk svētīt Sava kalpa namu, ka tas pastāvētu Tavā priekšā uz mūžīgiem laikiem! Tu taču pats, Kungs, mans Dievs, to esi apsolījis un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts uz mūžīgiem laikiem!” (2.Sam.7:28-29)

Te mēs redzam, ko nozīmē turēt Dievu pie vārda: Kungs! Tu pats esi teicis šīs lietas — tagad lūdzams piepildi, ko esi sacījis. Es nelūdzu neko citu un jaunu, es pats neko neizgudroju, tikai to, ko Tu pats esi apsolījis un pavēlējis man ticēt un lūgt. Tādēļ es arī ticu un lūdzu.

Tā Dāvids runāja arī 27.psalmā, Tam Kungam sacīdams: “Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu” (Ps.27:8). Dāvids bija liels lūdzējs, tādēļ arī viņa sarakstītie psalmi ir vienas vienīgas lūkošanas un sarunas ar To Kungu, un te mēs redzam, kādas bija viņa lūgšanu prasmes.

Kad, piemēram, aplūkojam 119. psalmu — cik gan bieži viņš tur lietoja izteicienu “pēc Tava vārda”, lūgdams, lai Dievs rīkojas vienīgi saskaņā ar Saviem vārdiem! “Atspirdzini mani pēc Tava vārda”, “stiprini mani ar Savu vārdu”, “ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda”, “esi man žēlīgs pēc Sava apsolījuma”, “dod man īstu Tava vārda saprašanu”, “izglāb mani pēc Sava vārda apsolījuma” (Ps.119:25, 28, 41, 58, 169, 170). Visur ir tā pati doma: dari, kā esi sacījis!