Ko izraisa un ko dod kristīga lūgšana?

Tā kā Dievs uztur pasauli vienīgi savu svēto dēļ, jeb, konkrētāk izsakoties, lai viņi varētu sludināt Evaņģēliju par liecību visām tautām (Mt.24:14), un tā kā visi kristieši lūdz pilnīgā saskaņā ar Viņa labo un žēlīgo gribu, kura uztur un vada visas lietas (1.Jņ.5:14), mēs varam sacīt, ka viņu lūgšanas uztur un vada visu visumu.

Tāda ir skaidrā Rakstu mācība, kura mums nepārprotami vēsta, ka viss, kas notiek spēka un žēlastības valstībās, notiek ar kristiešu lūgšanu starpniecību.

Tas notiek tādēļ, ka kristīgas lūgšanas rezultātā “mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu” (2.Tes.3:1); tā paver Dieva kalpiem “durvis, ka varētu sludināt Kristus noslēpumu” (Kol.4:2-4; Ef.6:19-20); tā “izglābj no neticīgajiem” visus Dieva vārda kalpus (Rom.15:30-32); tā uztur pasaulē mieru (Jer.29:7); tās rezultātā kristieši dzīvo klusu un mierīgu, dievbijīgu un godīgu dzīvi (1.Tim.2:1-3); tā pasargā dievbijīgos no ļaunajiem (Ps.55:24; 2.Pēt.2:7), utt.. Visu, ko Kristus izraisa kā izraisītājcēlonis, Viņš izraisa ar savu kristiešu palīdzību, tiem veicot instrumentālā cēloņa funkcijas, kā to apliecina arī Viņš pats (Ap.d.1:8; 1.Kor.3:9).

Luters šajā jautājumā raksta:

“Mēs nedrīkstam nošķirt Galvu no tās locekļiem, tas ir, Kristu no Viņa apustuļiem un visiem kristiešiem. Ikviens kristietis ir tāds, kāds pats Kungs Jēzus Kristus bija savas dzīves laikā uz zemes, un viņš dara tādas diženas lietas, ka caur dievišķo viņš var pārvaldīt pasauli, ikvienam palīdzēt un nest labumu, un darīt visdižākos darbus, kādi ir uz zemes. Jo Dievs viņu vērtē augstāk, nekā visu pasauli, tādēļ viņa dēļ Dievs dod un uztur pasaulē visas lietas, kas tajā ir; patiešām, ja uz zemes nebūtu kristiešu, tad nevienā valstī, nevienā pilsētā nebūtu miera; nav šaubu, ka tad velns vienā dienā iznīcinātu visas uz zemes pastāvošās lietas. Par to, ka laukā aug labība, ka ļaudis dzīvo labklājībā, bauda pārtiku, mieru un aizstāvību, par visu to viņiem ir jāsaka paldies mums, kristiešiem. Jo, lai arī ir taisnība, ka mēs esam nabadzīgi ubagi, kā Pāvils raksta 2.Kor.6:10, mēs tomēr daudzus padaram bagātus; mums nekā nav un tomēr viss ir. Īsāk sakot, viss, kas pieder ķēniņiem, firstiem, kungiem, pilsoņiem un zemniekiem, tiem ir dots nevis par skaistām acīm, bet gan Kristus un Viņa mācekļu dēļ. Tādēļ kristieši patiešām ir pasaules palīgi un glābēji, jā, kungi un dievi, kā arī Dievs sacīja Mozum: “Es tevi esmu licis faraonam par dievu.” [2.Moz.7:1]