Dievam ir cita loģika nekā mums

Evaņģēlists Jānis vēlreiz (Jņ.1:2) saka: “Viņš bija iesākumā pie Dieva.” Svarīgs te ir vietniekvārds viņš. Viņš, kurš ir Dievs no Dieva, viņš ir tas un neviens cits.

Šis atkārtojums nav liekvārdība. Kirils saka, ka Jānis ar to vēršas pret tādiem maldu mācītājiem, kas saka, ka mūžībā dzimušais Dieva Dēls ir kaut kas cits, nekā tas Vārds, caur kuru Dievs dara visas lietas.

Tas paskaidro arī to, kādēļ Nīkajas ticības apliecībā baznīcas tēvi neapmierinājās tikai attiecinot uz Kristu vārdus Dievs un Gaisma, bet tā vietā sacīja: “Dievs no Dieva, Gaisma no Gaismas” un tad vēlreiz – “patiess Dievs no patiesa Dieva.” No evaņģēlista Jāņa viņi bija mācījušies, kā sekmīgi cīnīties ar herētiķu viltību.

Kādēļ Jānis šeit vēlreiz lieto vārdu “iesākumā”, nav viegli saprotams. Ja vārds “iesākumā” attiecas uz Dieva būtību, uz Dievu vispār, kā tas ir iepriekšējā teikuma daļā, kur vārds Dievs ir bez noteiktā artikula, tad Jānis saka – Dievs iesākumā bija pie Tēva. Tas izklausās savādi. Ja vārds “iesākumā” arī šeit nozīmē Tēvs, tad tas būtu saprotams kā – Viņš bija Tēvā un pie Tēva.

Tādējādi Jānis vēlreiz uzsvērtu iepriekš sacīto, ka Vārds ir Dievs no Dieva. Ja vārds “iesākumā” attiecas uz Vārdu, tad Jānis saka: Šis ir tas Vārds, kurš bija iesākumā pie Tēva. Pēc manām domām vārds “iesākumā” šeit lietots tādā pašā nozīmē kā Radīšanas stāstā, tas ir, Vārds jeb Dieva Dēls ir Dieva radīšanas sākums (Atkl.3:14).*

Ir skaidrs, ka Jānis šeit atsaucas uz Bībeles sākumu un dara to lietojot vārdu “iesākumā”, bet nav viegli to visu loģiski saskaņot. No grieķu oriģināla vārda Λόγος (Vārds, Saprāts) ir atvasināts mūsu jēdziens loģika. Iespējams, ka Jānis šeit arī parāda, ka Dievam ir cita loģika nekā mums, un tādēļ pilnībā ar savu prātu mēs viņu nekad nesapratīsim. Tas ir tas pats Dievs, kurš vēlāk izplūdīs žēlabās, ka Dievs viņu ir atstājis. Dievs ir noslēpums, bet tāds noslēpums, kurš mums atklājas Jēzū Kristū.

* – Nākošajā pantā lietotais grieķu vārds γίνεται runā par radīšanu (Kol.1:16) un vārds γέγονεν ir pabeigtā tagadne, kas norāda uz pabeigtu darbību.