Jēzus nicina un noraida labus, godīgus un svētus cilvēkus

“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.” [Jes.55:8-9]

Dievs tik asi vēršas pret Ādamu, jo viņš bija ēdis no aizliegtā koka un bija nepaklausīgs Dievam. Rezultātā zeme tika nolādēta, un viss cilvēku dzimums tika pakļauts dažādām nelaimēm, kā arī mums visiem tika uzsūtīta nāve. [1.Moz.3:17-19]

Gudro saprāts un prāts, kas redz vienīgi iekosto ābolu, uzskata to par niecību un nenozīmīgu lietu, bet Dieva attieksmi pret nabaga Ādamu pārāk nežēlīgu un skarbu.

Pasaulīgie stomās un ir aizvainoti, proti, pēc viņu domām, Jēzus nicina un noraida labus, godīgus un svētus cilvēkus. Viņš tos raida projām, un nosauc par ļauna darītājiem, neņemot vērā, ka kādi Viņa vārdā pravietojuši, izdzinuši velnus un darījuši brīnumus [Mt.7:22-23].

Turpretī, Viņš pieņēma atklātus grēciniekus, ja tie uzklausīja Viņa Vārdu un ticēja Viņā. Viņš tiem piedeva grēkus. Jā! Viņš tos darīja taisnotus un svētus, par Dieva bērniem, par mūžīgās dzīvības un pestīšanas mantiniekiem, vienīgi no tīras žēlastības un laipnības, bez jebkādiem viņu pašu labajiem darbiem un nopelniem.

Cilvēka prāts, gudrība un sapratne nevar aptvert Dievu majestātē, tādēļ mēs ārpus Viņa Vārda neatradīsim, kas ir Dieva prāts, būtība un daba.