Skip to content
6. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

133. Kā grēks ienāca pasaulē?

  • Sākums
  • Altāra Sakraments ir pamatots vienīgi Dieva vārdā
  • e-raksti

Altāra Sakraments ir pamatots vienīgi Dieva vārdā

Ilārs Plūme
Noklausies šo e-publikāciju

Reformācijas laikā viens no strīdīgākajiem jautājumiem bija tieši Altāra Sakraments, un tā nav nejaušība. Šis Sakraments ir kristīgās draudzes dzīves centrs, un tajā reāli klātesošs ir pats Godības Kungs. Tādēļ arī visi velna uzbrukumi ir vispirms vērsti pret šo sakramentu. Tiklīdz kristīgā draudze novēršas no sava vienīgā drošā pamata – Svētajiem Rakstiem, balstot Altāra Sakramentu savā reliģiskajā pieredzē vai baznīcas tradīcijā, tā velnam rodas izdevība ieviest maldus.

Uzskatāms piemērs no reformācijas laika ir lielais reformators un zinātnieks, tuvs Lutera draugs Filips Melanhtons. Viņš pretstatā Luteram, kas par vienīgo pamatu Svētā Vakarēdiena pareizai izpratnei atzina tikai Svēto Rakstu vārdus, pievērsās arī baznīcas tēviem. Dažviet neskaidrie un divdomīgie baznīcas tēvu izteikumi tā samulsināja F. Melanhtonu, ka viņš sāka šaubīties par Kristus patieso klātbūtni Altāra Sakramenta elementos.

Lai izvairītos no maldiem, Svētā Vakarēdiena, tāpat kā citu kristīgo mācību, izpratnei ir jābūt pamatotai Svēto Rakstu pētniecības un skaidrošanas darbā, tas ir, Svēto Rakstu teksta analīzē. Pretējā gadījumā veidojas cilvēku pieņēmumos balstīta mācība, kas rada neskaidrības un šaubas. Lai izkļūtu no šāda stāvokļa, baznīca, kura ir spērusi kļūdainu pirmo soli, parasti nākamo sper tieši tādu pašu. Tas ir, tā meklē Altāra Sakramentam arvien jaunus pamatojumus ārpus Svētajiem Rakstiem. Parasti par šādu ārpus Rakstu pamatojumu kļūst baznīcas tradīcija, kas noved pie baznīcas institucionalizēšanās. Proti, par galveno autoritāti, kas nosaka baznīcas mācību vairs nekalpo Svētie Raksti, bet par to kļūst pati baznīca, kā tas, piemēram, notiek Romas katoļu baznīcā. Otra iespēja ir pamatot sakramentus cilvēciskā prāta atziņās. Tad par noteicošo autoritāti kļūst pats cilvēks, viņa saprāts, filozofija. Šādu pieeju sauc par racionālismu, un tas valdīja radikālās reformācijas piekritēju vidū. Galvenais Lutera oponents no viņu vidus bija Šveices reformators Ulrihs Cvinglijs.

Cvinglijs uzskatīja, ka mācībai par Kristus miesas patieso klātbūtni Altāra Sakramentā neesot nekādas jēgas, jo no tās nav atkarīga mācība par grēcinieka taisnošanu. Tādēļ viņš, pamatojoties nevis Sakramenta iedibināšanas vārdos, bet citos Bībeles tekstos, kuros patiesībā nemaz netiek runāts par Svēto Vakarēdienu (piemēram, Jņ. 6.), Altāra Sakramentu skaidroja simboliski, proti, ka Svētajā Vakarēdienā maize un vīns esot tikai Kristus miesas un asiņu simboli. 1525. gada Lieldienās viņa vadītā draudze Cīrihē iesāka jauna veida Vakarēdiena svinības, kurās tika noliegta Kristus miesas un asiņu patiesā klātbūtne. Luters turpretī stingri turējās pie Svētā Vakarēdiena iedibināšanas vārdiem, uzskatīdams, ka ikvienam ticības artikulam jābūt pamatotam konkrētā tekstā, kurā šis artikuls ir izteikts. Viņš augstu vērtēja tā saucamo loci (lat. locus – vieta) metodi, pēc kuras ikvienas mācības iedibināšanai pietika ar skaidru Bībeles tekstu, un tai nevajadzēja pamatojumu citās doktrīnās.

1530. gadā Mārburgas kolokvijā Luters noraidīja Cvinglija piedāvājumu – kopīgi svinēt Svēto Vakarēdienu, jo Luters bija pārliecināts, ka, noliedzot Kristus reālo klātbūtni Altāra Sakramentā, Kristus tiek padarīts par meli. Šāda atziņa palīdzēja Luteram arī saprast, ka nav mazu un lielu ķecerību, bet ir tikai velna melīgs uzbrukums Kristum. Maldīgais Svētā Vakarēdiena skaidrojums bija pietiekams pamats, lai Luters nosauktu Cvingliju par arhiherētiķi, kas grib mums nozagt mūsu mīļo Kungu un Pestītāju. Luters pat uzskatīja, ka Cvinglija dievbijīgais racionālisms ir sliktāks par pagānisko racionālismu. Minot piemēru no senbaznīcas laikiem, kad pagāns Celzs sauca kristiešus par cilvēkēdājiem, Luters ir spiests atzīt, ka šis pagāns saprata Svētos Rakstus labāk par Cvingliju.

Luters uzsvēra, ka ieviest simbolisku Kristus vārdu skaidrošanu attiecībā uz Svēto Vakarēdienu ir ne tikai zaimojoši, bet arī muļķīgi. Svētā Vakarēdiena iedibināšanas vakars bija viena no pēdējām reizēm, kurā Kristus šīs zemes dzīves laikā bija kopā ar Saviem mācekļiem. Viņš labi zināja, ka visos laikos kristiešu acis, domas un prāti būs pievērstas šiem Viņa vārdiem. Tādēļ Viņš runāja ļoti skaidri, lai Viņa vārdiem būtu vienkārša, visiem saprotama jēga. Pamatojoties šajā vienkāršajā faktā, Luters izvirzīja savu galveno argumentu pret simbolisko Kristus vārdu skaidrojumu, jautājot – ko Kristum vajadzēja teikt, lai Viņa vārdus nevarētu izskaidrot simboliski? Secinājums ir viens, lai ko arī Kristus būtu teicis, tādi kā Cvinglijs arvien atrastu iespēju Viņa vārdus uzskatīt tikai par līdzību. Tādēļ, runājot par Kristus klātbūtni Altāra Sakramenta maizē un vīnā, mums nav jāizspriež, cik loģiski vai racionāli pamatota ir Viņa klātbūtne, bet jāļauj Kristus vārdiem – “Šī ir mana miesa” – runāt pašiem par sevi. Šos Kristus vārdus Luters pirms Mārburgas kolokvija uzrakstīja ar krītu uz galda, lai strīda karstumā neaizmirstu Svētā Vakarēdiena pamatojumu. Kad Cvinglijs ar saviem pārgudrajiem argumentiem kļuva pārāk uzmācīgs, Luters norāva galdautu, atklādams iepriekš uzrakstītos Kristus vārdus un vienkārši pateica: “Es palieku pie sava teksta.” Šo pašu atziņu Luters jau bija skaidri formulējis Lielajā katehismā: “Kristus vārdos ir mūsu pamats, drošība un patvērums pret visiem maldiem un kārdinājumiem, kādi vien ir nākuši vai var vēl nākt.”

Gan Mazajā, gan Lielajā katehismā, kuri sarakstīti neilgi pirms Mārburgas kolokvija, Luters izvairās no polemikas. Viņš uzskatīja, ka daudz svarīgāk nekā cīnīties pret “Sakramenta zaimotājiem un apgānītājiem” ir “mācīties, kāda ir tā būtība”.

Tēmas: Ticība un dzīve

Continue Reading

« Mācības par atgriešanos bibliskais pamatojums
Mazais cinītis un lielais vezums jeb Uzmanību – partikula! »
                       

Ieskaties

Svētīts lai top Tavs vārds
Augsburgas ticības apliecības Apoloģijas priekšvārds
Mēģinājums celt Jēzu par ķēniņu
Apustuļu ticības apliecības izskaidrojums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Amats un draudze ir nešķirami vienoti Amats un draudze ir nešķirami vienoti
    • e-raksti

    Amats un draudze ir nešķirami vienoti

  • Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti
    • e-ziņas

    Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti

  • Atvēlēt vietu Dievam Atvēlēt vietu Dievam
    • e-refleksijas

    Atvēlēt vietu Dievam

  • Jaunpiedzimšanas notikums Jaunpiedzimšanas notikums
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas notikums

  • Nest vislielāko gaismu Nest vislielāko gaismu
    • e-video

    Nest vislielāko gaismu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Bērni saņems Vakarēdienu
  • Altāra Sakraments
  • Iesvētība jeb konfirmācija kristīgajā baznīcā
  • Grēksūdze un Vakarēdiens
  • Vakarēdiena vārdu atkārtošana
  • Pēdējā vakarēdiena divpadsmit karikatūras
  • Kāda ēšana un dzeršana notiek Svētajā Vakarēdienā?

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Avis guļ dievnams brūk

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025