Maldinot pasauli

“Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.” [2.Pēt.2:1]

Sv. Pēteris grib sacīt: ikvienam pravietojumam ir jānāk no Svētā Gara — līdz pat pasaules galam, tāpat kā tas ir bijis jau pasaules iesākumā, lai netiktu sludināts nekas cits kā vien Dieva vārds. Tomēr arvien ir noticis tā, ka līdzās īstiem praviešiem un Dieva vārdam tautā ir runājuši arī viltus pravieši. Un tā tas arī paliks.

“..kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības.. “

Apustulis runā par aplamām posta mācībām, par kārtām un ordeņiem, kuri iedzen postā ikvienu, kas tajos iestājas. Šīs posta mācības tiks ienestas paslepen — neviens nesludinās, ka Evaņģēlijs esot aplams.

Šie vārdi — Dievs, Kristus, ticība, Baznīca, Kristība, Sakraments — tiks saglabāti, taču šo vārdu aizsegā tiks celts kas tāds, kas pēc būtības ir kaut kas cits.

Tādēļ Sv. Pēteris saka: radīsies augstas skolas, doktori, priesteri un mūki, kas ieviesīs samaitājošas sektas un ordeņus, maldinot pasauli ar viltus mācībām.

Redzi, cik izteiksmīgus vārdus apustulis saka: “..noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis..”

Tas ir, pazušana viņus pārsteigs jau drīz; lai gan šķiet, it kā Dievs ilgi vilcinātos, tomēr Viņš nāks pietiekami drīz.

Jo ilgāk tie paliek savās šaubās, jo briesmīgāka un biedinošāka viņiem kļūst nāve. Jo nāvi nav iespējams uzveikt, pirms aizdzīts grēks un sirdsapziņas apgrūtinājums. Tā pazušana tos pārsteigs negaidīti un viņi paliks nāvē mūžīgi.