Tas Kungs jau nāk

Tad nu posta dēļ, kas nācis pār apspiestajiem, un grūtdieņu nopūtu dēļ Es celšos,” saka Tas Kungs, “un gādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas!” [Ps.12:6]

Kad visvarenais Dievs ceļas, notiek lielas lietas. “Lai klusu ir visa ar miesu apveltītā radība Tā Kunga priekšā! Jo Viņš jau ir izgājis no Sava svētā mājokļa,” saka pravietis Caharija [Cah.2:17].

Dieva tauta nemitīgi lūdz un piesauc Dievu: Celies, Kungs! Celies Savā varenajā spēkā! [Ps.3:8, 10:12, 21:14].

Mūsu šīsdienas Svēto Rakstu vārdos pats Kungs sola celties. Bet mums jājautā: kāpēc mūsu visvarenais Kungs ceļas un ko Viņš aizstāv?

Mēs, cilvēki, mēdzam piecelties sabiedrības prominenču priekšā. Mēs pieceļamies karaļa vai prezidenta priekšā.

Bet kāpēc pieceļas Dievs, debess un zemes Kungs?

Tie ir patiesi apbrīnojami vārdi, jo tajos skaidri un gaiši sacīts, ka Dievs pieceļas tādēļ, ka Viņu piesauc apspiestie un grūtdieņi, kas cieš postu.

Mēs brīnāmies un pateicamies Dievam.

Ne cilvēcisks spēks, ne dievbijīgi darbi nevar likt Dievam celties un nākt, ja Viņš pats to nevēlas. Daudzi gan domā citādi un ar visiem saviem darbiem un sasniegumiem neatlaidīgi cenšas “atstāt iespaidu” uz Debesu Kungu, taču viss velti.