Vai mēs protam svinēt Ziemsvētkus?

Kāds brīnišķīgs eņģeļa sauciens: “Redzi, es jums pasludinu lielu prieku ..jo jums šodien Pestītājs dzimis!” (Lk.2:10-11) un tam sekojošā debespulka slavas dziesma: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lk.2:14)!

Lai cik brīnišķīgi to būtu dzirdēt, tomēr ne mazums dvēseļu savās Ziemsvētku pārdomās diemžēl nepazīst lielo prieku, ko eņģelis sludina. Pat visas dzīves laikā tie nav aptvēruši, cik lielu labumu un neaptveramu kalpošanu mēs esam saņēmuši no šī Bērna!

Tas ir patiesi bēdīgi un nožēlojami, ka pat labas gribas reliģiski ļaudis, kas visā nopietnībā vēlas svinēt Glābēja dzimšanu, šajā ziņā velti nopūlējas, nespēdami par šo Bērnu patiesi priecāties. Gadu gaitā viņi tā arī nav aptvēruši, kādu lielu glābšanu Viņš tiem sarūpējis, un tāpēc arī neprot par Viņu priecāties. Kad svētku noskaņas pagaist un svētku gaismas izdziest, tad it viss Ziemsvētku prieks ir pagalam.

Tikai saprotot, ko Kristus mūsu labā ir veicis, mēs protam svinēt Ziemsvētkus visu cauru gadu un visu mūžu, jā, pat mūžībā slavējot Dievu par šo žēlastības brīnumu, ka Dievs mums ir sūtījis Savu vienpiedzimušo Dēlu. Tāpēc izlūgsimies Dieva Gara palīgu, lai patiesi mācītos saprast Dieva Dēla pasaulē nākšanas dziļāko saturu – cik lielu labumu un kalpošanu saņemam no Viņa katru dienu.

Lai Tas Kungs labestīgi svēta mūsu apceri, ka saņemam Viņa bagātību un nepaliekam tukšinieki! Jo ilgāk atrodamies Viņa skolā, jo dziļāk topam iesakņoti Viņa patiesībā, ka visas glābjošās Kristus gaismas atklāsme ir pilnīgi atkarīga no Viņa Gara! Lai cik skaidri mēs to izteiktu un pasludinātu, ar to vien nebūs līdzēts. Kā Viņš pats ir teicis: “..Neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu” (Mt.11:27).