Tevi vēro tavi līdzjutēji

“Kur ap mums visapkārt ir tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju.” [Ebr.12:1-2]

Mēs lasījām, ka mums apkārt ir ļoti liels liecinieku pulks.

Vārdu jēga ir skaidra. Kristiešus var salīdzināt ar sportistiem, kas skrien stadionā [1.Kor.9:24 u. trpm.]. Viņi noliks malā visu, kas sacensībās varētu traucēt. Skrējienā nederēs ne gari svārki, ne skaistas drānas. Turklāt tribīnēs pulcējušies skatītāji, kas aizrautīgi vēro, kā sportistiem veicas.

Šajā Svēto Rakstu tekstā minētie liecinieki ir tie paši, par kuriem runāts Vēstules ebrejiem 11. nodaļā. Skatītāji ir gan pazīstami, gan nepazīstami Vecās derības laikmeta ticības vīri un sievas, kas vēro mūsu skrējienu.

Lai šī patiesība mums kļūst par spēcīgu uzmundrinājumu! Ceļu, ko tagad mērojam mēs, pirms mums ir mērojuši viņi. Kā viņi reiz cīnījās ar savām grūtībām, tāpat mums jācīnās ar savējām. Arī Vecās derības ticīgie nebija pilnīgi un nekļūdīgi, tomēr viņi izturēja un sasniedza galamērķi.

Pieminēsim savus priekšgājējus! Vienmēr paturēsim prātā, ka mūsu ceļa mērķis ir godība un skaidrība mājās pie Dieva. Šajā ticībā dzīvojot, nebūs grūti nolikt pie malas visu, kas kavē mūsu skrējienu.

Senos laikos valkātie garie apmetņi skriešanai un aktīvām kustībām bija diezgan nepiemēroti. To pašu var teikt par mūsu grēkiem – arī tiem, kurus uzskatām par sīkiem un nebūtiskiem, jo tie visi kavē mūsu skrējienu. Jā, grēki var kļūt par iemeslu, kāpēc skrējējs nesasniedz galamērķi.

Mācīsimies no ticības vīriem un sievām, kas gājuši mums pa priekšu. Bet pāri visam vērsīsim savas acis uz Jēzu, kas ar Evaņģēliju mūsu sirdīs ir iededzis ticību. Ja vien paliksim Jēzus tuvumā, Viņš mūsu ticību uzturēs līdz galam.