Ikvienam kristietim ir jāzina, kāds ir viņa ticības pamats

Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos. [1.Pēt.3:15]

Mums jāatzīst, ka šos vārdus Sv. Pēteris ir sacījis visiem kristiešiem — priesteriem un lajiem, vīriem un sievām, jauniem un veciem, dažādu kārtu ļaudīm. Tas nozīmē, ka ikvienam kristietim ir jāzina, kāds ir viņa ticības pamats, lai varētu to norādīt un pamatot, kad vien nepieciešams.

Ar lēnprātību un bijību. Tas ir, kad jums tiek uzdoti jautājumi par jūsu ticību, jums neklājas atbildēt lepniem vārdiem, kā mēģinot panākt savu ar spītību vai varu, itin kā jūs gribētu izraut kokus ar visām saknēm, bet gan ar bijību un pazemību, itin kā jūs stāvētu Dieva tiesas priekšā un jums vajadzētu sniegt atbildi.

Tādēļ, ja gribi, lai tev tā nenotiktu, ir jāpaliek bijībā. Tu nedrīksti paļauties uz saviem spēkiem, bet ir jāpaļaujas uz Kristus vārdiem un apsolījumu: ” Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva Gars ir tas, kas jūsos runā.” (Mt.10:19-20)

Patiesi, ir tā, ka tev jābūt labi bruņotam ar Rakstu vārdiem, lai varētu atbildēt; taču raugies, ka nekļūsti lepns un nesāc runāt ar lepnu prātu, citādi pazaudēsi īstos, spēcīgos vārdus. Te vajadzīga bijība.