Dieva galavārds

Dievs ir sacījis galavārdu nāvei, ir to iznīcinājis, ir uzmodinājis Jēzu Kristu. Ko tas nozīmē? Kā tas jāsaprot? Mums rodas vesela rinda jautājumu: kas ir ar miesas augšāmcelšanos? Kas ir ar tukšo kapu? Kas ir ar parādībām?

Pulks jautājumu – ziņkārība, kāre pēc māņticīgām lietām, noslēpumu māņi, kas mums neizraisa nekādu patiku, jautājumi, kas no simtiem pārvēršas tūkstošos un nekad nebeidzas. Noteikti, ka kaps ir bijis tukšs. Bet svarīgs ir tikai viens, Dievs atzina Kristu un aizskāra viņu ar savu mūžīgo dzīvību. Tagad dzīvo Kristus, jo dzīvo Dievs un Viņa mīlestība. Ar to mums pietiek.

Par “kā” mēs varam lauzīt galvu. Bet ar “lai” nekas nemainīsies.

Taču Dievs dzīvo, un tikai tā dzīvo mīlestība par spīti krustam, un tā arī mēs vairs nedzīvojam vainā, jo Dievs mums ir piedevis. Viņš atzina Jēzu, bet Jēzus iestājās par mums. Jēzus dzīvo, un tad arī mūsu ticība iegūst jaunu jēgu, tad mēs esam svētīgākie no visiem cilvēkiem. Dieva jā grēcīgajai cilvēcei, jauna jēga mūsu darbībai – tās ir Lieldienas.