Kas ir farizejs?

Jēzus iesāka sacīt Saviem mācekļiem: “Sargaities no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības.” (Lk.12:1)

Kur taču tautai varēja šķist, ka farizeji un rakstu mācītāji ir tie pareizākie ļaudis. Kur droši vien viņi rādija saviem bērniem un sacīja: redziet, skatieties, kur nāk šis dievbijīgais vīrs farizejs. Palūk, cik viņš visu pareizi dara. Mans bērns, dari tāpat kā viņš! Dari tāpat kā viņš un tu dzīvosi. Viņš cenšas pildīt visus Tā Kunga baušļus, visus vecaju likumus un iestādījumus. Neviens nav tāds kā viņš. Ja tava dzīve kļūs viņa dzīvei līdzīga, tu arī būsi Dieva svētīts, cienījams, dievbijīgs cilvēks.

Bet Jēzus saka saviem bērniem, saviem mācekļiem: sargieties no šiem ļaudīm! Sargieties no viņu rauga, no viņu liekulības.

Jā, mēs Jaunās Derības ļaudis zinām, ka farizejs, tas ir kļuvis gandrīz vai kā tāds lamu vārds. Bet, kas tad īsti ir farizejs?

Farizejs ir cilvēks, kas Dievam nav atdevis savu sirdi.

Pavisam nesen, mēs dzirdējām kādu Dieva spriedumu par cilvēkiem, ko Viņš izsaka pēc plūdiem: Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām.

Dievs nesaka: cilvēka darbi ir ļauni. Darbi pat varbūt var šķist pareizi, bet Dievs saka: sirdsprāts, sirds nodomi un sirds domas.

Cilvēki bieži vien domā, ka viņiem vajag pareizi rīkoties, tad viņi kļūs par krietniem ļaudīm. Viņi nedomā par savu sirdi, viņi domā par pareiziem darbiem. Bez šaubām pareizi un labi darbi ir vajadzīgi, ļauni un nelietīgi darbi ir kaitīgi un bīstami. Bet tomēr, ja cilvēks savu sirdi neatdod Dievam, bet tika no ārienes grib spīdēt un pareizi rīkoties, viņš kļūst par farizeju. Viņa darbi un dzīves ceļi itin kā iet vienā virzienā, bet viņa sirds – pavisam citā.

Un tad pēc kāda laika tu vari saprast, cik tas tavai dzīvei ir izdevīgi, ka citi tevi tur par krietnu, labu, cienījamu cilvēku, kurš rīkojas pareizi, kuram cilvēki uzticas, kurā cilvēki ieklausās, ko tur par autoritāti, par padoma devēju un ceļa rādītāju. Un tad pēkšņi, kādā brīdī šāds cilvēks, kura darbi iet vienā virzienā un viņa sirds iet pavisam citā virzienā, viņš atklāj cik tas ir izdevīgi.

Tā vieglāk tik pie mantas. Tā vieglāk tik pie varas. Tā vieglāk tik pie slavas. Un tas taču ir tas, ko viņa sirds tā kāro. Un, ja tu vari paturēt šo ārējo taisnības un krietnuma veidu, tad taču tu esi labs un krietns cilvēks. Vismaz pārējie tevi par tādu tur.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]