Sacensība ar Dievu

Kādu dienu zinātnieku pulks sanāca kopā un izlēma, ka cilvēks esot tik tālu progresējis, ka viņam Dievs vairs nav vajadzīgs. Viņi izvēlēja vienu no sava pulka, lai tas ietu un pateiktu Dievam, ka Viņš vairs nav vajadzīgs.

Zinātnieks arī gāja un sacīja Dievam: “Dievs, mēs esam izlēmuši, ka varam iztikt bez Tevis. Tagad mēs spējam pat klonēt cilvēkus un darīt citas brīnumainas lietas. Tad kāpēc mums vēl vajag Tevis?”

Dievs viņu pacietīgi un laipni uzklausījis, atbildēja: “Labi! Bet kā būtu, ja mēs sarīkotu sacensības, proti cilvēku radīšanas sacensības?”

“Lai notiek,” atbildēja zinātnieks.

“Bet darīsim tā, kā tas bija sendienās, kad es radīju Ādamu, ” piebilda Dievs.

“Protams, nekādu problēmu!” atbildēja zinātnieks un noliecās, lai sagrābtu savās rokās zemi.

“Nē! Nē!” sacīja Dievs, “Labāk ej un dabū sev pats savu zemi”.