Upurjērs

“Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” [Jņ.1:29]

Jānis Kristītājs bija Kristus priekštecis un Tēva sūtīts, lai atklātu Dēlu un pasludinātu Viņa misiju šai pasaulē. Redzēdams nākam Kristu, Jānis Kristītājs izsaucās: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Tie ir lieli un centrāli vārdi par Kristus patieso misiju virs zemes. Būtu jāzvana visi zvani, pasludinot šos vārdus! Visās mūsu baznīcās šie svētīgie vārdi tiek dziedāti, kad atrodamies ceļos pie altāra, lai saņemtu Jēzus miesu un asinis, un tas tiek atkārtots trīs reizes: “Ak Tu, Dieva Jērs, kas nesi pasaules grēkus.” Tāpēc rūpīgi aplūkosim šī teksta jēgu un nozīmi!

Jērs, Dieva Jērs – tā rakstīts grieķu oriģināltekstā. Un, kad Jānis šādā veidā runā par Jēru, viņš katrā ziņā atgādina mums par visiem jēriem, kas tikuši upurēti Israēla dievkalpojumā, kuru vidū pats zīmīgākais bija pashā jērs – tas bija milzīgs skaits upurjēru, kas šai zemē ik gadu ikvienā namā tika upurēti.

Bet Jānis šeit nesaka tikai “jērs”, bet “Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku”. Te, šķiet, ir īpaši skaidra norāde uz Jesajas grāmatas 53. nodaļu, kur atrodam šī teksta saturisko un vārdisko pusi. Tur sacīts ne tikai, ka Kristus “padevās un neatdarīja Savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa sava cirpēja priekšā; tā Viņš palika kluss un neatdarīja Savu muti”, bet arī tas, ka Viņš nesīs visas pasaules pārkāpumus.

Tur mums ir dārgie vārdi: “Mēs visi maldījāmies kā avis, un ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.” Un vēl: “Viņš nesa daudzu grēkus.” “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Visas šīs lietas Jānis tagad izsaka ar īsiem, piesātinātiem vārdiem, norādīdams uz Jēzu un saukdams: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.”

Varbūt kāds grib zināt, kas tad ir noticis un kas mainījies, jo pavisam skaidri redzams, ka grēks ir palicis visās pasaules malās, un ir jūtams, ka tas joprojām mājo mūsos. Tāpēc pārdomāsim, ko Jānis grib pateikt ar vārdu “nes” (aiznes prom), kas notiek ar šī upura palīdzību. Šie upuri simbolizēja tikai “prom aiznešanu” vai vainas un soda pārcelšanu no vainīgā cilvēka uz pievesto upurdzīvnieku, kas tika nokauts.

Tas pats sacīts Jesajas vārdos: “Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.” Un vēl: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu.” Nedz šie vārdi, nedz simboliskā upurēšana nenorāda uz grēka netīrumu paņemšanu prom no grēcīgā cilvēka. Nē, tie saka vienīgi to, ka sods bija uzlikts Viņam.

Bet Jesaja saka, ka tas ir “mums par atpestīšanu”. Arī Vēstulē ebrejiem sacīts, ka mums nav jānes grēki uz savas sirdsapziņas, ja upuris tos patiesi ir paņēmis prom, jo tur sacīts, ka tas bija pierādījums levītisko upuru nespējai atņemt grēkus, kad paši upurētāji joprojām nesa grēkus uz savas sirdsapziņas.

Lai patiesi iegūtu no grēkiem brīvu sirdsapziņu, mums ir vienīgi jātic un jāpieņem tas upuris, ko nesis Jērs. Te viss atkarīgs no ticības – vai ticam šim upurim. Kristus upurim nav nekādu trūkumu, un tur nav nekā nepilnīga. Ar Dieva Jēra upuri patiešām ir izpirkti visas pasaules grēki.

Ja mēs paši nesam savus grēkus un mums trūkst Dieva miera un sirdsapziņas brīvības, tad visa vaina ir tā, ka neticam Dieva liecībai par Viņa Dēlu. Dievs saka, ka Viņš uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam. Un te mēs redzēsim, kas ir ticība un cik pazudinošs grēks ir neticība. Kad šis teksts ir mūsu acu priekšā un kad pieņemam šos vārdus par patiesiem, tad ticība šķiet vienkārša lieta – šos vārdus, ka Dieva Jērs nes pasaules grēku. Runājot Jesajas vārdiem: “Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.”

Mūsu pilnīgā brīvība Dieva un mūsu sirdsapziņas priekšā no vainas un soda par grēku ir atkarīga no šīs vienkāršās patiesības: ja kaut kas ir paņemts no kādas vietas un nolikts citur, tad tas vairs neatrodas tur, kur bijis. Ja tavi grēki ir uzlikti Dieva Jēram, tad tie vairs nav uz tevis. Ja Dievs Tas Kungs ir uzkrāvis tavus grēkus Dieva Jēram, pieskaitījis tos Viņam un par tiem Viņu sodījis, tad grēki vairs nav tava atbildība. Nav šaubu, ka tu tos esi darījis un grēkojis pret Dieva bauslību. Bet no Savas lielās žēlastības Kungs Dievs ir ņēmis tos prom no tevis un uzlicis Savam Jēram. Tādēļ Viņš šos grēkus tev vairs nepieskaitīs.

Luters par to ir runājis mierinājuma pilnus vārdus: “Dievs Tas Kungs sacīja: Es zinu, ka tev ir par grūtu nest tavus grēkus. Tādēļ, raugi, Es vēlos tos likt uz Mana Jēra un aiznest tos prom. Tici tam, jo, to darīdams, tu topi brīvs no grēkiem. Ir tikai divas vietas, kur var atrasties grēki – vai nu tie ir pie tevis un gulstas tev uz kakla, vai arī tie gulstas uz Kristus, Dieva Jēra. Ja tie ir uz taviem pleciem, tad tu esi pazudis. Bet, ja tie ir uz Kristus, tu esi brīvs un izglābts. Tagad izvēlies, ko vēlies. Pēc tiesas un taisnības grēkiem jāpaliek uz tevis, bet pēc žēlastības tie ir tikuši uzlikti Dieva Jēram Kristum. Jo citādi, ja Dievs gribēs iet tiesā ar mums, tad mēs būsim pazuduši.