Miers miers

“Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” [Rom.5:1] “Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” [Fil.4:7]

Vēstulē romiešiem Pāvils runā par mieru ar Dievu, savukārt Vēstulē filipiešiem viņš raksta vārdus “Dieva miers”. Vai šo divu izteikumu saturs ir viens un tas pats vai arī viņš runā par divām dažādām lietām?

Kad šīs Bībeles vietas aplūkojam kontekstā, drīz vien ieraugām, ka runa ir par diviem stāvokļiem.

“Miers ar Dievu” ir jaunais stāvoklis, kurā esam nonākuši caur atgriešanos un ticību Jēzum. Grēks ir piedots, un grēcinieks stāv Dieva priekšā, ietērpts Kristus taisnības tīrajās un baltajās drānās. Grēcinieks vairs nav pakļauts Dieva dusmām savu grēku dēļ, bet Jēzus nopelna dēļ atrodas Viņa žēlastībā un mīlestībā. Dievs ar grēcinieku ir noslēdzis mieru. Tagad grēcinieka un Dieva starpā valda miers un harmonija.

Kamēr vien ticīgais uzlūko Jēzu un pieder Viņam, šis stāvoklis ir nesatricināms.

Mūsu izjūtas var svārstīties starp prieku un skumjām, starp vājumu un spēku, bet mūsu attiecības ar Dievu nemainās: Jēzus dēļ mums ir miers ar Dievu, kamēr vien turamies pie Viņa ticībā.

Turpretī “Dieva miers” ir kristietim dotā Dieva tuvuma iekšējā sajūta. Brīnumainais miers, kas iemājojis sirdī, ir augstāks par visu prātu un saprašanu. Šis miers spēj paveikt to, ko nespēj nekāds cilvēcisks spēks vai prāts, proti – uzturēt mūsu sirdis un domas Jēzū Kristū.

Apjaušot šo patiesību, mūsu sirdī uzaust gaisma un prieks. Mums ir privilēģija iemantot abus šos stāvokļus: mieru ar Dievu Jēzus dēļ un dievišķu mieru savā sirdī un prātā.

Taču atcerēsimies kādu svarīgu patiesību: “sirdsmiers” ar Dievu, pēc kura daudzi iekšēji tik ļoti kāro, var nākt tikai tad, kad ir iemantots “miers ar Dievu”.

Bet ceļš uz šo mieru ir atgriešanās un ticība.